piektdiena, 2010. gada 23. aprīlis

Sūds arī var smaidīt

Kam jānotiek, lai es nespētu pasmaidīt? Lai kā es justos, ieraugot zaļojošus kokus, ievelkot dziļu elpu piesmakušā pilsētas ielā vai ieraugot patīkamu cilvēku, es tomēr spēju pasmaidīt. Kāpēc gan to nedarīt, pat ja lielā salā seja no tā sāp. Tas nāk dabiski, tāpēc neredzu jēgu pretoties instinktam.

Ķermenis mokās sāpēs, tas traucē arī prātam. Pēdējā laikā risinājums bija miegs. Kā kaut kur izlasiju ka tas ir vienīgais laiks, kad Laiks uztverei ir apstājies. Un laika bezjēdzība apturēta. Sapņi šo nemanāmo laiku piepilda ar to ko dzīvē nebūs lemts izpildīt, bet tas notiek tik reāli ka atšķirības nav, tāpēc labprāt čučētu mūžīgi.

Šodien, lai kā atgriestos jūsu pasaulē, uzsāku 30 dienu sagatavošanās procesu pusmaratonam. 7km aktīvas skriešanas un daudz vingrinājumi 1 dienai. Pēc skrējiena jūtos sasodīti labāk. 10 dienai palēnām pietuvošos visas distances garumam - 21km. Un tad līdz 20 dienai centīšos nostabilizēt skriešanas tempu. Mēŗķis ir netikai noskriet, bet noskriet pēc iepējas labāk. Pēc pirmās dienas rezultāta uzlikšu nepārāk augstu latiņu 1h50min, ceru ka vel paaugstināšu.

Vel joprojām nēsmu pilnībā pievērsies studij lietu sakārtošanai. Tik daudz darbu ka nezinu ar ko sākt.

Awesome:
Auksta dušiņa
Tūznas no zīmuļu asināšanas
MD House soundtracks
Disko balle tuvojas





otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis

tā it kā nekas nebūtu noticis

tā tas vienmēr beidzas. neviena vārda skaļa vai klusa nedzirdu un viss... gribas dzirdēt, gribas pašam pateikt, bet nesanāk. sākumā tāpatās. vēlāk jau neveikli un pēc tam jau maz vairs ir jēga ko teikt.
ja mani nebaksta es nekustos bet kad iebaksta nepretojos. Es vienkārši eksistēju mirklim.

Šo dienu sāku ar rūcienu uz māti, kura man izjauca saldo miegu raujot nost segu. Rūciens palīdzēja un ar visu segu pagulēju vel mirkli. Tradicionalā rīta modināšanas frāze paceltā balsī ''mēs aizbrauksim bez tevis ja 7 nebūsi gatavs!'' nestrādā. Draudi nav atbilde uz šo problēmu, pietam ja tie ir izpildīti tik vienu reizi gandrīz 4 gadu laikā. Lai nekavētu māti labākais, ko varu izdarīt ir pateikt ''nu tad brauciet bez manis'' nolikt galvu uz splivena un gulēt tālāk. Tad parasti mierīgā balsī atbilde ''tik neiekavē kk studijās'' un aizbrauc... šeit seko visādi sūdi un kakas.

Šorīt es tomēr aizkavēju māti un aizbraucu pasedēt vienā lekcijā. Klausijos un zīmēju dažādus kokus uz baltas papīra lapas.

Pārējās lekcijas neapmeklēju, jo ķēros pie dienas mērķa izpildes - Aldara 4-pakas par 5santīmi iegāde. Ierados 13 krēslu kafeinīcā un tur mani iepriecināja, ka 4-paku pegādes mašīna jau tuvojas. Pasēdējām stundiņu saulītē uzzemes pie Domu baznīcas un tad devamies vel reiz apvaicāties, bet nekā. apstaigājām pāris vietējās mākslas galerijas un velviens mēgīnājums taču veljoprojām nekā. Pēc 2 stundu gaidīšanas uzinājām ka piegādes mašīna salūzusi un iespējams ka nebūs šodiena.

Noskumis devis pēc alus uz Preses bāru, kur iekšā vairs nesmird(nav vairs tā sajūta kā agrāk). krītiņ izpriecas, zīmēju psiholoģiskā analīze, modificēti tomāti, karš irākā, cilvēka base(ik) vadošie motīvi- sekss un agresija.

Nogāju gar apli un satiku sen neredzētus cilvēkus iedevos arī vecajā skolā un tad atkal aplis. līdz sagaidiju zvanu ka 4-pakas ir piegādātas. uhuuu jau biju devies vilciena virzienā, bet momentā pagriezos pareizajā.

Diena ir piepildīta.

kk ispruka vel poker/dzīves diskusija, kurā darbojos kā tiesnesis. bet tas arī viss... vel man tagad ir md house soundtracks - patīk.

ATKLĀSMES, kuras zinu jau sen:
Ir daudzi angliski vārdi, kurus ar roku rakstot nekādi nejēdzu pareizi uzskibelēt, bet uz klavitūras tos rakstu automātiski.
Reizēm gribas vemt, cik pasaule ir pretīga, citreiz mirstu no prieka pārpilnības, lai gan skatos uz to pašu.

MĀKSLA
Vienā gālerijā bija m reiz m stikla plāksnes uz kurām bija saaudzētas pelējum sēnes. Sen jau gribēju ko tādu izdarīt. Sēnes ir daudz foršākas par tevi.