pirmdiena, 2009. gada 18. maijs

bez sīkumiem.

Nosapņoju ļoti palēlinātu sajūtu, kur, mašīnai strauji sabremzējot, es nepiesprādzējies lidoju pretīm priekšējajam sēdeklim. Cits sapnis man atgādināja, cik ļoti es vēlos rakstāmmašīnu, kad es to stiepu ārā no pamestas mājas, kurā atstāta visa iedzīve. Tur bija tik daudz vērtīgāku lietu, bet man vaidzēja tik šo vienu. Un pēdējais no atmiņā palikušajiem man parādija, ka ir lietas, kuras no sirds vēlos, bet kādu stulbu aizpriedumu dēļ nerealizēju.  

Apņemšanās

4dien Dzintaru parkā smēķējot radiju sev noteikumu 1 cigrete - 6 minūtes skriešanas. Pagaidām pēc rupja aprēķina esmu 3,5 h iekavējis. Grūti pateikt vai sākšu mazāk smēķēt vai vairāk skriet, bet abi varianti ir neslikti.

otrdiena, 2009. gada 5. maijs

Brīvdienu spams

Maija brīvdienas.7dien biju nonācis līdz ārpus realitātes sajūtas. 
4dien pēc negulētas nakts skrēju 1. maija skriešanas sacensībās, kuras nbija 1. maijā. paspārdiju bumbu pie jūras un beigās vel sagiezos karuseļos. Nonācis mājās aizmigu vel pirms hokeja. 
5dienu pavadiju Gaujā pie jūras, tad mežā lecu no priedes. Kājas trīcēja, bet lēciens tukšumā bija pārāk vilionošs.
6dien lauku darbi, tad pie Andra Naudītē, izstaigājām jumtus un citus laukus. 
7dien vel joprojām pie viņa un pāris stundas klaiņojām gar upi, caur purviem, mežiem, pļavām, un karjeriem. Ceļš uz Rīgu ar nebija slikts. Patika būt ceļā. Nokļuvu Rīgā nobaudiju Brenguļu alus Gaujā. Jutos vienkārši netīrs, noputējis, bet patiesi priecīgs. Mikriņā uz Jūrmalu bija tik patīkami pagulēt. Zināju, ka mājās nebūs internets, bet vietējajā veikalā sapratu, ka iespējams nebūs arī elektrības, kas ir ļoti sen neredzēts brīnums. Pagalmā kaimiņi sveicināja ar ''Ej atpakaļ no kurienes esi nācis.'' Skaidrs.Kā nekā hokejs paredzēts.elektības arī nebija, bet nevaidzēja ar. Hokeju noskatijos Lielupē tenisa kortos. 
1diena Ielīdu vannā svečugaismā un klausijos mūziku uz mega atskaņotāja, kurš par brīnumu bija ar pilnu bateriju.  Pārējo dienas daļu pavadiju pastaigās vienatnē, parkā lasot grāmatu un ik pa brīdim, kāds paziņa mani uzgāja un šo to pastāstija. Nevaidzēja neko pielikt, neko atņemt.