pirmdiena, 2009. gada 20. aprīlis

ķīmija

Nolieku galvu uz aizmugurējā galda...
Man ir milzīgi balti spērni un es eju pāri plašam klinšainam laukam. Tālumā mani jau gaida milzīgs liesmām veidots pūķis, kuram sirds vietā ir redzams olai līdzīga zili ledaina bumba, kurā ir mana dvēsele vai kas tāds. Nostājos pretī pūķim ar paceltu zobenu. 
Un tad durvju rokturis veras, nostrādā refleksi un es jau atkal izliekos, ka kaut ko mācos.

trešdiena, 2009. gada 15. aprīlis

Atjaunošanās

Šodien jutos patiešām labi.
Pamodos ap 12. Es nesmu slims, vienkārši noignorēju skolu. Gāju paskriet. 30 minūtes bez apstājas tempā - ideāli, tik īpaši kad uzsprinto 100 metriņus un turpina normāli. Drusku dūra, elpot šad tad pagrūti, bet skriešanas sajūtai tas drusku vaidzīgs. Tad pavingroju un dušā aukstā. Sāku mācīties. Meklēju kaut ko ar vismaz 8 ķīmiskām vielām, lai tās aprakstītu. Atradu Nicorette. Sapratu cik tur sūdīgas vielas iekšā un 1 ieņēmu, jo cigretes nebiju nopircis. Pēctam nolēmu, ka nepirkšu ar, tāpat šodien nejutu nekādu velmi pīpēt. Izdariju vel šo to noderīgu un palasiju fizikas grāmatu. Sapratu, ka man patīk fizika vismaz atomu līmenī ļoti. Tagad skatos iedvesmojošu dokomentālu filmu par cilvēkiem, kas pārtiek no tā ko citi izmet un neslikti viņiem sanāk.  http://skippingwaste.trashwiki.org/

svētdiena, 2009. gada 12. aprīlis

Čūskas

Žēl ka sākums jau drusku piemirsies.
Būdiņa kokā no dēļiem. Istaba ar sienām grīdu un priekštelpa tikai ar grīdu. Esam tur es, Kc Uģis un nepazīstams Mārtiņš.
Es un Uģis esam atraduši mazas pusmetrīgas dzeltanas čuskiņas indīgas nopratu. Esam tajā istabā un spēlējam UNO kārtis, tad mana čūskiņa pazūd un es eju to meklēt uz priekštelpu.  Tur zaļi zari visapkārt. Noguļos uz zemes lai pastītos vai nav kur ielīdusi. Apguļos uz muguras un sajūtu, kā pie manas paduses pieskaras gluma pasmaga lieta. Nojaušu, ka tā ir liela čūska. Man liekas, ka ja nekustēšos tā ar laiku aizrāpos, pēc tam, ja nekustēšos tā padomās, ka esmu viegls upuris un apēdīs mani. Man tāpat miedziņš nāk aizveru acis un iesnaužos. 
No rīta pamostos, sarkanais krekls rokas un krūšu apvidū ar ķūskas glumo lietu. Uģis iznāk ar abām dzltanajām čūskiņām un saka man, ka tur pat vien bija palikušas. Maŗtiņš stāv ar lielu žņaudzējčūsku rokās, kurai ir milzīgs vēdars un saka man, ka tā apēdusi manas žurkas no burciņām. Esmu apmulsis, kāpēc lai man būtu dzīvas žurkas burkās.
Nokāpjam uz zemes, kur spēlējas kaimiņu mazās meitenes. Atkal pašausminos par jaunā monopola norēķinu kartēm, paņemu savu čusku un dodamies mājās.
Pamostos, pie atvērta loga.

sestdiena, 2009. gada 11. aprīlis

Paģiru otrā diena

Armijas nometne. Paugurains apvidus ar izkaltušu zāli. Tālumā deg kūla. Pārīts angāru, teltis, veca zemnieku māja un škūnis. 
Esmu jauniesauktais tāpat kā vel aptuveni 30, kas atbrauc ar mani. Cilvēki ar mani uzsākot sarunu prasa vai es nesmu gadijumā sapīpējies. Katru reizi atbildu nē un nodomāju kapēc man to prasa.
Cik noprotu ir kara situācija un mūs trenē pirmajām rindām. Tulīt paredzēts šaušanas treniņš, bet ziņo, ka ieradies kāds kruts virsnieks un jāiet to sagaidīt. Es un vel puisis un meitene izdomājam aizlavīties, jeb iet pasēdēt šķūnī. Pēc kāda laika dzirdami šāvieni. Paskatamies laukā. Pāri laukam skrien bārdaini vīri un šauj uz nometnes pusi. Saprotam, ka esam pavidu ienaidnieka spēkiem. Sākam tos pa vienam nošaut, taču pēc 3 šāviena saprotu, ka pistolē var ielikt tikai 3 lodes, pēctam jāpārlādē. Bārdainajiem vīriem ir jaudīgāki šaujamie, bet mērķēšana nav viņu stiprā puse.
Kādu laiku tas jau notiek. Sašauju vienu plecā, taču man jāpārlādē, un viņš jau ir klāt... Nākamais ko atceros esam viņu lazaretē un un dzeram gardu alu.
Pamostos. 

pirmdiena, 2009. gada 6. aprīlis

Agri no rīta.

Izlēju asinis pusi litra un kas vel jaukāk. Pēc mēneša, ja pārbaudes būs labas, varēšu nodot trombocītus. 1 - 1,5 h sēdēt, filtrējot manas asinis, reizi 2 nedēļās un saņemt par reizi cepumus un 20ls. Cerams, ka man patiks tur sēdēt tik ilgi.

svētdiena, 2009. gada 5. aprīlis

Lācis

Sapņi.
Mēģinam pārdot lāci japāņiem. 
Esam bedrē ar kastēm un lāci. No augšas skatās japāņi melnos uzvelkos. Mēs kaut kā bīdam kastes lai panāktu kaut ko. Sākumā sabīdam kopā divas kastes un es uzlieku tur gaļu. Lācis to apēd un tad sāk vajāt mani, jo sajūt gaļas smaržu no manām taukanajām rokām. 
Vajāšana notika 2 reizes 2 sapņos.
1. sapnī es turējos iekšpusē starp kastēm. Mani noķēra un apēda.
2. sapnī skraidiju apkārt bedrei, līdz mani palīgi uztaisija trepītes no kastēm un es izglābos.
Pēctam nokļuvu fizikas formulu pasaulē. 
Tas izpaudās tā, ka krāsainas formulas vienkārši lidinājās apkārt.