Tālāk.
Nez ko man studēt?
Zvērā.
trešdiena, 2009. gada 22. jūlijs
piektdiena, 2009. gada 17. jūlijs
svētdiena, 2009. gada 12. jūlijs
Brauciens vienatnē
Mērķis kartē bija atzīmēts. Atlika tikai savākt kaut ko ceļam. Svarīgākās lietas 4vietīga telts(braucu viens, bet cita nebija pie rokas), katliņš, bļodiņa, roltoni, 5 maizītes šķēles, sauja zirņu, sērkociņi, ūdens, garā apakšveļa, cigretes. Man nebija pārāk daudz naudas.
Izbraucu 17:45 ar domu būt galā pirms tumsas. Vel nebiju ticis ārā no Jūrmalas, kad jau kājas sāka manāmi nogurt. Sāku ēst zirņus. Vel tikai 50km, sāk līt. Lietus mētelis virsū, paslēpju cigretes un, cenšoties ielikt maisiņā telefonu, to nometu zemē peļķē. Kopš tā laika nav strādājis. Līst, līst, līst, nelīst - tas tik drusciņ, līst. 25km pa lietu. Turpmāko ceļu žuvu un sāka jau rietēt saule. Sāku skaļi dziedāt. Parādās migla un iebraucu priekšpēdējajā ciemiņā. Tas bija prieks. Migla kļūst biezāka un nu jau neredzu tālāk par 20m, tādēļ tā savādi palika, jo precīzi ceļu nezinu un saule jau ir norietējusi. Garām noskrien stirniņas, izbraucu no miglas un iebraucu Uguņciemā. jes jes vel lielāks prieks. Atrodu īsto vietu, uzceļu telti, iekuru ugunskuru, izmantojot veco matemātikas eksāmenu lapas. Sāku žāvēt kedas un kājas. Sildu ūdeni roltāniem. Esmu pārguris un eju gulēt. Tas ir tik neparasti gulēt 4vietīgā teltī vienam, kad tuvumā neviena nav. Katra skaņa liekas, liekas drusku biedējoša. Kaut kā izdodas aizmigt.
Sapnis.
Braucu ar riteni ciet acīm. Atveru acis stūre deg. Atmostos un atveru acis tomēr nedeg. Atmostos velreiz un nesaprotu, kur esmu. Pieceļos pastos apkārt un guļu tālāk.
Otrā diena. Kad pamodos, pēc saules spriežot, bija aptuveni 12. Apskatiju apkārtni. Brokastu roltoni un kafija. Pēdējo pusi maizes šķēles atdevu sunītim, kurš atnāca un man gulēja uz kājām kamēr ēdu. Man vairs nav nekripatiņas ēdiena, tikai vel kāds pus litrs ūdens un 45santīmi.
Vel pažāvēju kedas un savācu visu. Pabraucu gar jūru, ieēdu mellenes un spēka pilns sāku braukt. Apstijos nedaudz uz zvejnieksvētkiem Mērsragā un Engurē. Sāku just, ka līs. Man likās, ka to redzu piestāju autobusa pieturā, lai uzliktu plēves. Pēc 5 minūtēm arī sāka līt. Piebrauca arī opis ar melleņ grozu un 0.2 3graudnieku. Viņam līdz mājām 200 m man 45 km. Parunājā par darbu Latvijā un ārzemēs, par politiķiem un melleņu pozitīvo ietekmi uz redzi. Palika siltāk. Pasēdēju ar viņu līdz beidza līt. Protams, atsāka līt tieši tad, kad noņēmu lietusmēteli. Vairs jau nespēju braukt ātri noguruma dēļ. Tā kā telefons nestrādāja un lapiņa, uz kuras biju uzrakstijis nummuru gadijumā, ja telefons nestrādā, izrādās bija vienīgā lieta, kas nebija kādā no anti-lietus maisiņiem, es īpaši necentos aizkavēties ne Ragaciemā, ne Lapmežciemā. Sasniedzot Jūrmalu nokāpu, lai atpūstos un sapratu, ka īsti nespēju stāvēt tāpēc pagulēju slapjā zālē. Saņēmos un turpināju braukt, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka jebkurā brīdī varētu vienkārši nokrist. Piestāju pie meža un ilgi ēdu mellenes spēkam. Un tad lēnām izbraucu cauri Jūrmalai. Mājās, pamatīgi paēdu un gāju gulēt.
Patīkams piedzīvojums. Novērtēju mājas un ēdienu vairāk ne kā pirms tam.
trešdiena, 2009. gada 8. jūlijs
Mellenes
Pēc garas nakts dods mājup caur mežu. Nežēlīgi gribas ēst, esmu tikai dzēris. opaaa! Mellenes. Sagribas tās ieēst ar pienu un cukuru, bet tā kā vienīgais veids tās dabūt līdz mājām ir plaukstās, tad, zinot sevi, ka es tās apēstu pirms būtu nokļuvis līdz pienam, izdmāju plānu - Apēdīšu tik daudz, ka vairs negribēsies un tad bez problēmām aiznesīšu. Lielisks plāns, tik nav nemaz tik viegli pieēsties no mellenēm, kā pēc 1,5 stundām secināju un vinkārši saņēms un aiznesu mājās.
1 laba ziņa.
A līmenis matemātikā.
sestdiena, 2009. gada 4. jūlijs
ņam
No rīta bija ļoti garš sapnis, kuru nepierakstīšu. pavidam iespējams reāli sarunājos ar māti un viņa teica, ka turpmās 2 dienas esmu atbildīgs par citu pabarošanu, jo viņa brauc uz Liepāju. Neatcers kad esmu pavadijis ēdiena pagatavšanai mājās vairāk par pus stundu, š0dien ņēms stundas 3 vismaz, bet sanāca lieliski.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
