Rāda ziņas ar etiķeti dzīve. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti dzīve. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2009. gada 2. augusts

Augusts - atturības mēnesis

Tā kāds twitoja šodien.
Pēc zvēra, sopēšanas biedra ietekmē, nolēmu aizvietot alkoholu ar saldumiem. Kamēr cilvēki apkārt dzer grādīgos, ēdu konfektes, šokolādes un citus pienus. Pēc pirmā mēģinājuma ejot mājās, jutos krietni ierēbis, bet labākā veidā nekā no alkohola, tāpēc turpināju šo saldo ceļojumu.
Blakus efekts tā kā regulāri sūkāju konfektes sanāca arī nemanot aturēties lielā mērā no cigaretēm.
Dienā uzsmēķējot 1 vai nesmēķējot vispār. Par zobiem ar rūpējos krietni vairāk, kā nekā daudz cukura.
Tad atturībām vel pievienoju kafiju. Kas man ir spēcīga atkarība, jo nereti izdzeru pie 7 stiprām kafijām dienā. Ir visai pagrūti, bet aizvietoju to ar tēju, kuru esmu sācis lietot 3reiz vairāk kā parasti.
No tējas ar varētu aturēties, bet vel ne tik ātri, vel nesmu pieradis pie pārējā trūkuma.
Un ko tālāk? Saldumi un tad jau mierīgi no ūdens un gaisa.

sestdiena, 2009. gada 4. jūlijs

ņam

No rīta bija ļoti garš sapnis, kuru nepierakstīšu. pavidam iespējams reāli sarunājos ar māti un viņa teica, ka turpmās 2 dienas esmu atbildīgs par citu pabarošanu, jo viņa brauc uz Liepāju. Neatcers kad esmu pavadijis ēdiena pagatavšanai mājās vairāk par pus stundu, š0dien ņēms stundas 3 vismaz, bet sanāca lieliski.

pirmdiena, 2009. gada 15. jūnijs

Darbs un domas

Pļāvu zāli un domāju. Domāju par visu ko. Domāju tik daudz, ka pazaudēju atmiņas par to, ko daru. Neatceros pēc kādas shēmas to dariju, neatceros kā būtu iznesis zāles kasti, tikai domas.
Domāju par dzīvi, ko ar to darīt. Sapratu, ka tā būs krāsaina.
Domāju par naudu tad darbu tad ēdienu. Un nonācu pie secinājuma, ka esmu gatavs strādāt, pat ja mani tikai pabaro, iedod aliņu par dienu un atmaksā ceļu, ja nav tālu no gultas varu braukt arī ar riteni.
Domāju par cilvēkiem. Par cilvēkiem ar kuriem iepazīstos, un kā ar tiem iepazīstos. Gribu vel iepazīt un pēc iespēja neparastākā veidā.
Domāju par fiziku. Cik daudz es no tās vel nezinu, bet ceru vel uzzināt līdz 3dienai.
Domāju par ģimeni. Mazie kaitinošie nelieši, bet man ir pietiekami interesanti, lai būtu apmierināts.
Domāju par sportu. Esmu daudz iekavējis.
Tādas domas ir tik lieliskas, kad aizmirst mirkli un paliek tikai domās. Sīkumus tomēr paturēju sev.

trešdiena, 2009. gada 15. aprīlis

Atjaunošanās

Šodien jutos patiešām labi.
Pamodos ap 12. Es nesmu slims, vienkārši noignorēju skolu. Gāju paskriet. 30 minūtes bez apstājas tempā - ideāli, tik īpaši kad uzsprinto 100 metriņus un turpina normāli. Drusku dūra, elpot šad tad pagrūti, bet skriešanas sajūtai tas drusku vaidzīgs. Tad pavingroju un dušā aukstā. Sāku mācīties. Meklēju kaut ko ar vismaz 8 ķīmiskām vielām, lai tās aprakstītu. Atradu Nicorette. Sapratu cik tur sūdīgas vielas iekšā un 1 ieņēmu, jo cigretes nebiju nopircis. Pēctam nolēmu, ka nepirkšu ar, tāpat šodien nejutu nekādu velmi pīpēt. Izdariju vel šo to noderīgu un palasiju fizikas grāmatu. Sapratu, ka man patīk fizika vismaz atomu līmenī ļoti. Tagad skatos iedvesmojošu dokomentālu filmu par cilvēkiem, kas pārtiek no tā ko citi izmet un neslikti viņiem sanāk.  http://skippingwaste.trashwiki.org/

piektdiena, 2009. gada 20. marts

Sāpes un 5 santīmi

Man šodien sāpēja sirds.
Citādi, bija ļoti saulaina un silta diena līdz debesis zilās nomainija dabesis pelēkās. Neatklājām lētā alus sezonu brīvā pilsētā, bet toties Preses bāra alus šodien garšoja labāk nekā citas dienas. Pēcāk nevēlojos doties uz filozofiju un skolas vestibilā pirmajiem pazīstajiem cilvēkiem uzprasiju -
Kur jūs?
Uz Izstādi. 
Par ieeju jāmaksā?
Nē.
Ideāli, jo man ir tikai 5 santīmi.
Mans mērķis šodien bija kaut kur aiziet, neskatoties uz to, ka man ir tikai 5 santīmi kabatā. 

Nonācu Rīgas galerijā Ivara Poikāna izstādē Natura Forte. Es šādās izstādēs parādos ļoti reti un man tādēļ grūti spriest par to kvalitāti un tādām lietām, taču man šī izstāde bija intresanta. Bieži negadās, ka pie vienas gleznas stāvu vairākas minūtes un ar intersi to pētu.

Pēcāk negribēju vel doties uz mājām un aizgāju līdz kinoRīga pēc BadDog kartītēm. Apskatiju ko labu kino piedāvā un tad kartītes man pavēstija, ka Futurshorts ir pavisam tuvu. Andrejsala aiztāta ar Spīķeri un jau nākamajā 5dienā.

Nākamā vieta Galerija Istaba. 
Vakar ilgstoši lasiju Remarka Melno obelisku. Protams, ēst gribas, taču ēdot ir grūti lasīt. Uz šo brīdi sev par brīnumu biju ieslēdzis TV kasti un tur drusku aprunāja Istabas pastkastīšu izstādi. Vaidzēja apskatīt. Dažas pastkastītes vienkārši lieliskas.

Tad devos mājās, uzcepu pelmeņus un sapratu, ka daudz kafija, tējas, pusfafrikāti, pēkšņas un smagas fisiskas aktivitātes savienājumā ar minimālu miega daudzumu un aktīvu ūdenspīpes pīpēšanu man radijušas sirds sāpes,bet varbūt man sāp plaušas. Grūti pateikt, bet šodien jāatpūšas

pirmdiena, 2008. gada 8. decembris

up and down...

- HaHa! Tu esi nulle!
- Vismaz nesmu viens!

Vakardienas ašā iedeja neizzdevās, bet negrasos tik viegli padoties.

Kārtējo reizi atveru acis. Tieši priekšā viņa. Smagu roku rakstu aldehīdu reakcijas. Acis aizveras...

Koncentrējos. Lēcas liekas saprotamas. Rokas uz galda, galva pa virsu.

Jau eju prom no celtnes. Apgriežos... Ripoju aulā. Burtiski... Improvizācija par sieru... Esmu pieskaitīts ziemassvētku ludziņā. Parasti izvairos no tādām lietām.

Dzirdu:Nākamā stacija Dzintari. Vilciens apstājies. Skrienu uz durvju pusi un lecu arā. 5 soļi. Pastos apkārt un nodomāju fuck! Vilciens tik atri vel neturpināja ceļu tādēļ paguvu iekāpt apakaļ. Aizveras durvis. Mmm, kur ir mana cepure? Apsēdos tai pašā vietā un pēdējās 3 stacias nobraucu nomodā. Kopš tā laika nesapņoju.

svētdiena, 2008. gada 7. decembris

if you laugh about one group of pepole you got to be able to laugh about them all

Vakar izbraucu uz skoļņika ielās bruņojies ar kameru un cerot uz ko neparastu. Braucot garām kultūras namam, ievēroju neparasti daudz omīšu un bērnu. Apsēdos uz soliņa un vēroju cilvēkus. Nespēuju vizuāli uztvert bērnu rotaļas, bet dzidēt varēja labi. Izklausijās intresanti, nolēmu vel nebraukt prom, bet apstīt kas un kā. Tikai kad ieraudziju lielo egli, man pieleca kas notiek. Tad uz skatuves parādijās ziemasvētku vecīts. Bērni, protams sajūsmā. Pēc kāda brītiņa vecīts uzaicināja kaut kadu tur domes pārstāvi, kuram bija izcila runa. Tikai nesmu pārliecināts vai bērni gribēja zināt, ka svētki ir tas, kas viņus izglābs no ekonomiskās krīzes un to ka visur medijos uzsver uz sūdīgo. Tad viņš deva komandu iedegt svētkus Jomas ielā un līdz ar to arī lielo egli. Seko grandiozs dūmu mākonis no nepārāk spēcīgā salūta un paceļas mazi gaisa baloni, kuri nevienmēr veiksmīgi pacēlas - ieķērās kokos. Spožums piepildija apkārtni. Man pietika.
Sešos no rīta pamostos. Iedzeru ūdeni. Aizeju uzpīpēt. Norēbstu tā ka nevaru gandrīz nevaru paiet. Ielienu apakaļ gultā. Sapnis.
Dzeru pienu. Te pēkšņi piepildās telpa ar cilvēkiem. Izlaižu gabalu, jo neatceros. Gultā skatos TV. Blakus meitene un Andris. :D Meitenes izskats šķiet pazīstams. Acu skatiens. Rokas saskaras. Viņas rokas patīkami vēsas. Viņa mīlīgi virzās manu lūpu virzieā. Man pofig. Nevirzos prētī un viņa apguļas atpakaļ, jūtoties neērti. Pasmaidu, saņemu viņas roku ciešāk un...

trešdiena, 2008. gada 19. novembris

patīkama sajūta

Agri no rīta, bet kā parasti. Mans ritms ir labāks. (Valsis)
- Dzīve ir mauka un tad tu mirsti.
Saule spīdēja, sniegs mirdzēja un smaržoja pēc brīža kad tuvojies sniegotam kalnam.
Vecie vilcienu vagoni ir labāki, jo tur var redzēt cilvēkus. Man patīk vērot. Liekas citiem ar patīk, bet, kad noķeru to skatienu, apmulst un novēršas. Kad nenovēršas man pašam paliek savādi. Viņiem patīk arī puttys, bet laikam jau nav pieklājīgi blenzt.

pirmdiena, 2008. gada 17. novembris

nakts

Dzeru aliņu. Ar Tamiju ēdu desmaizes. Viņa desu, es maizi. Mēģinu saprast pēc kā smaržo viņas galva. It kā pazīstama smarža, bet grūti saprast.
Man patīk, kā pēc dažiem šamponiem seja paliek serkana un pumpaina.

sestdiena, 2008. gada 15. novembris

Skoļņiks un lietus

Rīts.
Skatos Hause jaunāko sēriju.
balss.
- Brauksi uz kauguriem?
+ Nē.
nolemju pagulēt vel.
pamostos. esmu viens mājās. turpinu gulēt.

Vēlāk.
Thinking puttys neapnīk. Brālim arī patīk.
Sarunas interneta vidē.
Arā tik patīkams lietus. Saģērbjos savā Esmu mājās. man ir pofig. stilā un dodos pastaigā ar lietussargu. Lietussargs salūst (shits happen).
Apmetu vel nelielu līkumu, kura laikā radās doma aizbraukt līdz jūrai.
Ceļā.
Ūdens no visām pusēm. Cilvēku atskatīšanās.
Viena saruna.
Izņemu austiņas.
- Skatos esi uzlabojis skoļņiku.
+ O jaa!
- Tev patīk ar viņu braukt?
+ Ja nepatiktu, nebrauktu.
- Man tavā vietā būtu kauns.
Skats, gaismā tumsā izskatas ideāli, smarža un mitrums, braucot nedaudz iekš jūras. Ideāli.
Rezultātā esmu nosvīdis, izmircisz un netīrs. Tieši tas, ko vēlējos.
Brālim patīk puttys kopš esmu atgriezies.

Piebilde.
Bez manis jau ir 5 cilvēki, kas redzējuši šo adresi.
Zemesvēža lietā. Pēdējo reizi viņu redzēju vakar. Viņam ir vairāk kā litrs zemes. Ceru, ka nav ielīdis lai nomirtu. Nolikšu šodien viņam kādu gardumiņu. Skatīšos vai rīt bus izmaiņas burkā.

piektdiena, 2008. gada 14. novembris

Thinking putty

Biju jau sen ievērojos bet nedomāju, ka tas patiešām ir kā ir. IGādāties var šeit.
Vakar stundām ilgi sapņōju par šo lietu/vielu. Šodien tas notika, Viņš ir manās rokās. Es ar to nodarbojos jau visau dienu. milijons veidu kā izmantot.
Intresanti vai man tas kādreiz apniks. Tas ir tik kruti.

Bez sapņiem par Thinking putty šodien bija 18. novembra atzīmēšana skolas telpās. Tas nozīmē saīsinātas stundas un svinīgais pasākums. Daži no mums noturēja divus tādus. Otrajā bija nepieciešami aplaudētāji. Pirms pasākumiem un tajos bija milzīgas mocības, jo bioloģijā stāstija par taukiem. Vel nav bijusi bioloģijas stunda pēc kuras tā gribētos ēst.

Priecīgus jums valsts dzimšanas dienas svētkus Andri un Uģi - vienīgie, kas šeit jeb kad ir iemetuši aci.

ceturtdiena, 2008. gada 13. novembris

Nekas

šodien gadijās neparasti daudz brīvais laiks priekš darbadienas.

stundu blenzu, kā zemesvēzis rok alas savā jaunajā 3 litru burkā. TAs ir kaut kas super.
pāris stundas spēlējos ar cieti un līmi, kurai derīgum termiņš beidzies 2005.
kādu laiku biju aizmidzis vanā.
sapņoju par Thinking putty un alus vēdaru
klausoties muziku, skatijos gristos.
šis lietas aizņēma 85% laika

-tu izskaties briesmīgi.
+Un?
-ķipa tavs stils - Es esmu mājās, man ir pofig.

trešdiena, 2008. gada 12. novembris

Trešdienasp;;;;;;;;;;;;;;lp[;;;;;;;;;;


to ko es nepieminu to es nepieminu

no rīta valsis
Bioloģijā uzinu, ko jaunu, piemēram, sēņu un alus vieta uztura piramīdā vai par aitu vasku.
mani biedē, atkal (angļu valoda)
miegs kur tu rodies? (vācu valoda)
fizikā negulēju, jo filmēju cilvēkus.
pēc tam nosvīdu kā cūka, tieši tā kā vēlējos(Sports)
savācu jaunās pastkartītēs kino Rīga un braucu mājās. Uz perona apmulsu, ieraugot vilcienu ar gala mērķi Priedaine. Tas nozīmē, ka varu kļūdīties un netikt līdz mājām kaut kad nākotnē.
Lai nu kā iekāpu vilcienā, apsēdos vienā no pēdējajām brīvajām vietām un sāku rosīties iesākumā ēdu frī tad big mc tad frī. ik palaikam uzdzēru kolu. kad palika biezāks izdomāju paklausīties mūziku. Šados brīžos es nesmu laimīgs ka austiņas ir somas lielajā nodalijumā. piekrāmēju zemi. apgāžu kolu( labi ka vāciņš). izlaidīsim periodu kad es skatos kā cilvēki guļ.
No stacijas līdz mājām in subaro. patīkami.
pēc tam nosvīdu kā cūka2 (pirts)
3dienas ir labas dienas.

Nolēmu ka Zemesvēzim līdz rudenim pie manis būs labāk.