Sapnis par smilšu ceļu pari ezeram

Nosapņots kaut kad vasaras sākumā pagāršo gad. Atradu parakņājoties pierakstos.

Mēreni viļņi, kuri splūst ar veja paceltajām smiltīm no izplūdušā ceļa. Itkā viļņi pārietu smilšu ceļu, bet tomēr kājas sausas. Vējš no labās puses. Saules gaisma padara debesis pilnīgi dzeltanas un ļoti spožas. Ūdenī tās atstarojas. Sapnis sākas ezera vidū ar skatu uz smilšu ceļa galu. To nosauktu par ezeru, jo cik skats pavērās tālumā bija redzama tumšāka līnija, ko uztveru kā zemi ar kokiem. Man likās ka nebiju viens. Kaut kas tumšs bija blakus, bet nejau negatīvi tumšs. Ceļš līdz malai bija ātrs, lai gan sākotnēji šķita ka būs mūžīgs. Galā bija zaļi koki, krūmi. Ceļa galā smiltis turpināja ceļu iekšā zemē līdz zaļais bij apņēmis visu skatu. Un tur tālāk bija sapņa erotiskā daļa, kuru sīkumos neaprakstīšu.

Zemesvēža ceļojums uz Rīgu.

Zemesvēzis pirmo reizi savā mūžā brauca ar mašīnu, pēctam ar vilcienu. Angļu valodas uzduvumā - show and tell. Jau iepriekšējā dienā pārvietoju viņu uz mazāku plastmasas trauku iedevu burkānu un kāli un samitrināju zemi ceļojuma traukā. Tā Viņai bija jauna pieredz un drošvien arī neliela trauma, jo to tik daudz acis vel nebija redzējušas. Katru reizi, kad to apskatija vaidzēja izkratīties no zemes arā. Vienu reizi gandrīzvai izrāpoja no trauka. Nācas iesviest atpakaļ. Cilvēkiem izraisija visādas emocijas no uu cik jauks līdz Viņas nosaukšanai par sērgu un citos necienīgos vārdos. Klases audzinātāja prasija, kā es justos ja mani ieliktu tādā traukā un nēsātu apkārt. Ignorēju viņu. Ja kaķi tur dzīvoklī tas ir aptuveni tas pats pēc izmēriem un, ja kāds cilvēks ar dārzu būtu to atradis, visticamāk būtu nogalinājis uz vietas, tākā ceru ka pie manis Viņai ir labāk. 

Cilvēki drīkst būt tizli

Agri nācu mājiņās. Pavēru savas telpas durvis un pār mani nāca atklāsme. Šodien jutos miegaināks nekā citas dienas. Tas ka es kliedzu, lecu, krītu, smejos, dejoju neko vel neozīmē. Iekšēja miegainības sajūta. Atpakaļ pie atklasmes. Paliels brūns pleķis uz paklāja, kurš man lika acerēties vel miegaināko rītu, kurā rokas nespēja saturēt pilno kafijas krūzi. Pirmā doma pēc tā notikuma bija jāuzliek kautkas pa virsu, lai māte neliek tagad satīrīt, jo biju pārāk miegains.

Vēlāk pamodos jau uz Dienvidu tilta, pa kuru pirmo reizi braucu. Bija jaunuma smarža un manā stāvoklī nelikās pārāk šķībs.

Aizmirsu pateik, kapēc drīkstu būt tizls.

Jo tā ir intresantāk, ja dara.

Ierakstiju šodien tikai tapēc ka, man berzējās nobrāzumi no kritieniem un izdomāju novilkt bikses, lai vieglāk, bet tad neizdarijis to pilnībā  sāku sarunu internetā. Pēc kāda brīža sagribējās ūdenspīpi, bet folijs bija otrā istabas galā. Tad nu es sāku skriet. Das bum!! (blīšķis vāciski)

Miskaste

Miskaste parasti strauji piepildas līdz pašai augšai, bet kad tas ir noticis tā spēj vel ilgi ilgi stāvēt minimāli palielinoties kaudzes izmēram.

Jā

kad mani sagrieza. Sapnis

Reiz netik senos laikos. 

Mani sapnī sāka griest gareniski uz pusēm tā, ka seja un pakausis paliek katrs savā pusē.  Sāka no galvas un uz leju. Tiklīdz kā manas smadzenes bija uz pusēm man radās 2 apziņas un domu gaitas. To es jutu, bet grūti izsekot abām. Griešanas proces bija ļoti nesāpīgs, drīzāk pat baudāms. Tad, netiekot pāri jostas vietai, tas tika pārtraukts. Sabīdiju kopā savu ķermeni un tas saauga apakaļ, apziņas apvienojās, palika tikai gara rēta pāri visam ķermenim. 

Sapnis 4dienas rītā

Process sākas latviešu valodas klasē, kad jau tiko beidzas 1 no 2 stundām. Ir starpbrīdis un cilvēki gatavojas semināram par Regīnas Ezeras ''Aku''. Es turpinu lasīt ''Mīlas Verdzeni''., bet tad izdomāju,  ka varētu pastīties kādu  no mūzikas klipiem youtubā. Ar Ilzi pabīdam priekšējos krēslus uz apakaļu un apsēžamies uz zemes. Skatam un te pēkšņi Katrīna sāk stāstīt, bet ne klases priekšā, bet gan stāvot klases vidū un runājot cilvēkiem, kuri ir tur. Sapratu, ka vaidzētu izslēkt mūziku un tajā brīdī skanēja Avenue D - Do I look Like a Slut? diezgan paskaļi. Mēģinu nogriest winampā, bet neizdodas tad uz mūzikas centra - arī nekā, tad izrauju tumbu vadus, bet tas arī nepalīdz. Šis bija brīdis, kad sapratu ka tā īsti nav 'dzīve, bet gan sapnis. 

Katrīna norunā savu stāstāmo, tad Plaude sūta visus ēst. Atbīdu galdus. Beidzot izdodas izslēgt mūziku, taču klases aizmugurē kāds to ieslēdzis uz telefona. Plaude padusmojas, bet netiek tā lieta izslēkta. Manu mantu savākšana ievilkās. Klases beigās divi cilvēki Artūrs un Rihards no pamatskolas laikiem dejo tupus, sejai priekšā turot kādu ļoti samazinošu lēcu. Es pasmejos un turpinu vākt savas mantas. Tad Plaude dejas soļos aiziet līdz tam galam un saka, lai beidzot iet prom. Iekšā nāk jau nākamā klases ar daudz mazām meitenītēm.  Šķiet, ka beidzot esmu savācies. Rokās man bija ''Mazā izvirtuļa komplekts'', miniatūrs mans plaukts, pāris grāmatas un lielā krūze ar kafiju karstu.  Pasaku mazajām atā! atā! un dodos tālāk, cenšoties saturēt to visu rokās. Pēc bŗītiņa mēģināju izvilkt cigreti. Man izdevās, tikai viss pārējajs bija nokritis uz zemes un, kad cigrete jau kūpēja, pamaniju ka nemu īpaši pacenties ar iziešanu no skolas, esmu pie stundu sarakstiem blakus skolotāj istabai. pohuj. Visu atstāju un eju uz sprta zāli. 

Atklāju savas bailes no šaurām kāpnēm, kad tur pārvietojas daudz cilvēki. Es pārvietojos pa lampām, kas kartājās no griestiem, jo tur nav tāda pūļa, bet šeit es atkal satiku Matīsu, tieši tā pat kā sapnī kas man bija 15 minūtes agrāk. Mēs netikām viens otram garām. 

Tad es pamodos.

alus putas

Kā notiek izvēle starp diviem, trijiem vai vairāk variantiem,  ja beigās viss nonāk pie viena un tā paša rezultāta. Vai izvēlamies to, kas vieglāks, tūvāk, bet kapēc ne to kas drusku tālāk? Vai tas patiešām ir tik grūti izdomāt pie kura pisuāra pačurāt. Man reiz aizvakar prasija kas man patīk?

Šodien es to sapratu mežā.

Dzerot 8%tīgo igauņu alu Taurus un dzirdot, kā tā putiņas sprākst, sapratu ka nēsmu ieslēdzis mūziku, aa un kas vel svarīgāk, ka šo skaņu un cigrešu skaņu nesmu sen sadzirdējis. Sagribējās mieru un klusumu.

Īpašā diena

Nokārtoju autoskolas braukšanas eksāmenu ar 1 reizi un salīdzinoši minimālu ieguldijumu šai procesā, nu ja neskaita to gandrīz gadu, kopš pēdējās mācību braukšanas stundas, kuru pavadiju tikai domājot, ka vaidzētu likt teoriju kaut kad. Braucienā 1 punkts par maldināšanu. Likās, ka priekšā jau krustojums, kurā vaidzēja nogriesties, bet izrādijās, ka tomēr nebija. Pamaniju tikai kad, biju jau ieslēdzis pagriezien spīdekli.

Tā, esmu alkoholiķis,  jo tas nedēļas nedzeršanas plāns neizdevās. 7dienā iemalkoju alu.  Neuzrakstiju agrāk, jo  bija slinkums rakstīt.

Uztaisiju demo versiju atmiņu kladei. Cilvēkos ir atsaucība. Pozitīvi. Ir nodota pildīšanai.

Diena piektā

- Ati, kur tu biji 4dien ķīmijas kd.  laikā?

- DONORĒT ( vārds no uģa vārdnīcas, orģinālā bija nodot)  asinis.

- Asinis jānodod kd laikā? Nevar nodot citreiz?

- Asinis var nodot jebkad!

- Kas tev tas nav svarīgi? (par kd)

- Jā, man ir svarīgi ziedot asinis!

- Tev būs n/v!!!! Tas vel tur nav, bet nokārtošu.

- OK, lieciet.

- Būs...

- lieciet.

Vēlāk klases stundā

- Kurš filmēs?

- (novēršos no sava smieklīgā bērnības atgadijuma - varnas, kurai kuņģī piens - un paceļu galvu, lai pastītos apkārt)  Jā, labi es to darīšu. (klusi)

- Ko, skaļāk?

- oki darīšu to, tikai dodiet man ko filmēt.

- ...

- ...

- Varbūt tomēr neielikšu tev n/v, filmēšanas dēļ.

Lietas nokārtojas pašas no sevis.

Kādu laiciņu, visu vakara pusi, pavadiju Preses bārā un Space dogā. Tikai 2 reizes bija jāpieceļas, pirmā, lai ietu prom no PB, otrā lai no SD. Smēķēju tikai pasīvi. A jaa un derības par nesmēķēšanu tika atceltas,  bet tas man netraucē.

Roltoni2

Apkopoju meneša tēriņus. Nav iekļautas tādas lietās kā komunālie, apģērbs, ēdiens mājās(parasti -brokastis, vakariņas, naksniņas), zobupasta, šampūns, zobudiegs, ziepes, higēniskā lipstick, grāmatas, teātris, Alus, ko man uzsauc, benzīns rīta transportam, folija, sveces, vīraka.

 Secinājumi. Ja es nedzertu un nepīpētu, es ietaupītu gandrīz pusi savas naudas. 

Nākamā nedēļa sanāk tīri bez alus un cigretēm, tātad pīpēšu ūdenspīpi un dzeršu kvasu.