pirmdiena, 2009. gada 20. aprīlis

ķīmija

Nolieku galvu uz aizmugurējā galda...
Man ir milzīgi balti spērni un es eju pāri plašam klinšainam laukam. Tālumā mani jau gaida milzīgs liesmām veidots pūķis, kuram sirds vietā ir redzams olai līdzīga zili ledaina bumba, kurā ir mana dvēsele vai kas tāds. Nostājos pretī pūķim ar paceltu zobenu. 
Un tad durvju rokturis veras, nostrādā refleksi un es jau atkal izliekos, ka kaut ko mācos.