Pļāvu zāli un domāju. Domāju par visu ko. Domāju tik daudz, ka pazaudēju atmiņas par to, ko daru. Neatceros pēc kādas shēmas to dariju, neatceros kā būtu iznesis zāles kasti, tikai domas.
Domāju par dzīvi, ko ar to darīt. Sapratu, ka tā būs krāsaina.
Domāju par naudu tad darbu tad ēdienu. Un nonācu pie secinājuma, ka esmu gatavs strādāt, pat ja mani tikai pabaro, iedod aliņu par dienu un atmaksā ceļu, ja nav tālu no gultas varu braukt arī ar riteni.
Domāju par cilvēkiem. Par cilvēkiem ar kuriem iepazīstos, un kā ar tiem iepazīstos. Gribu vel iepazīt un pēc iespēja neparastākā veidā.
Domāju par fiziku. Cik daudz es no tās vel nezinu, bet ceru vel uzzināt līdz 3dienai.
Domāju par ģimeni. Mazie kaitinošie nelieši, bet man ir pietiekami interesanti, lai būtu apmierināts.
Domāju par sportu. Esmu daudz iekavējis.
Tādas domas ir tik lieliskas, kad aizmirst mirkli un paliek tikai domās. Sīkumus tomēr paturēju sev.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru