Esmu pie Putina lauku mājas. Ieeja ir tikai otrajā stāvā. Uzkāpjot pa vecām, greznām, koka trepēm, nokļūstu līdz durvīm, kurām blakus ir zvanapoga. Es zināju, kam jānotiek piespiežot pogu, jo biju tur jau citā sapnī bijis. Pagāršo reizi, man pa skaļruni atbildēja, ka Putins nepieņem viesus, bet šoreiz poga radija zvana skaņu un Putins krieviski pakliedza: ''Nāku, nāku!'' Es nodomāju bļin, es tak nihuja nesaprotu krevu valodu, kur nu vel pateikt kaut ko. Durvis paveras un saku Hello! Un sāku viņam angliski stastīt par kaut kadas Eiropas valsts karali, kurš pateica smieklīgu joku par sevi. Putns ar intresi klausās un, kad es beidzu runāt, nodomājot kapēc es to stāstu viņam, viņš saka: ''Smiekligs akcents tev, no kurienes esi?''. Atbildēju Latvija un viņš vaicāja, vai tas nebiju es, kas nesen zvanija. Apstirināju(citā sapnī tas notika) un piebildu, ka tas nebija tik svarīgi, kā šis ko šodien saku, pats īsti nesaptot ta jēgu. Tad Putins piedāvāja tēju, es protams neatteicos. Sēdējām ādas dīvānos ar tējas rūzēm un sākām runāt, bet tad es pamodos.
Cerams vel atgriezīšs.
1 komentārs:
Ja man būtu tādi sapņi, es tikai gulētu.
Ierakstīt komentāru