Projekts

1001 lieta, ko var darīt ar gariem matiem.

Krāsaini sveicieni!

Make gif animation

ģenerētis epifānija 1

Brauciens valdīs ar varu pār visu palaist varu vienu caurumu no noteikuma paraugu turēt pašu noteikumu vēl vienu visā pasaulē valdīs mobilās mājas un to pašu normu viena siena notiks daudz pasaules kara būs mobilo mājaspašu noteikumu vienas sienas tie būs turēt pasaules kara viena mobilās mājas un to pašu normu vienu sienu mājās un to pašu normu viena siena ir viss bumbu morāles Mall par mobilo mājas tā paša likuma būs solo viena siena visu Tāds pats noteikums vienas sienas kopumā bumbu morāles centrs mobilo mājas pašus noteikumus sienas sienas vienā Seulā sienā vecās zāģētavas viena siena vecās bumbu visu Mall centrs Mall mobilo mājās ar tādu pašu mērķi Mall instalēt vienu mazu bļoda atrisināt savas visu veco bumbu visu Mall centrs Mall centrs mobilo mājās ar tādu pašu mērķi Mall instalēt veco sienu vecā dvēsele vecais Pols vecu bumbu visu Mall centrs Mall centrs Mall mobilo mājas atrisinātu tos visus visu info veco sienu veco dvēseli visu veco bumbu visu bumbu, kamēr vietējā lielveikalā pasaules mobilo mājas atrisinātu tos visus kopumā veca sieviete visu dvēseli no visām kopumā lodīšu 00, ne sēdēt arī ar dažām
Summa un sienas arī atsevišķiem trūkst
Pieņemot, lūdzam zvanīt

Šahs

Otrā diena paiet priecājoties par šahu. Viņā ir spēks, bet viņš arī ir daļēji ļauns. Asinis šķīst, kad jātnieku rotas vienu pēc otra sagāž torņus. Sešās stundās divas partijas. Ļoti saspringtas un agresīvas. Tas izdresē smadzenes.
Es zinu ka varu būt jebkas, es tikai nespēju izvēlēties kurš viens no tiem visiem gribu būt. Varu būt tikai viens.

acis veras projām.

caur pagāni slieksnis aklā vēnu galā apmāna priekšā. Tā otra pasaule ir citāda, citas pasaules tajā pārdod kā likteni, kā slimu izpriecu. Bet bez tiem mēs te nebūtu. zszszzszszszzszszszszzzsszsszszzsszzszszszzszszszsszszszszszszszszszszszszszszsszszzszs
ieelpa izelpa ieelpa izelpa ieelpa izelpa bnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnb
tas nepāries, nekad

Līdz kam tik ne.

Naivums noveda līdz visas pasaules uztveres sabrukuma... Vajag bremzes. Prāts mani biedē. Šit, te ir vel viens. Mēs esam mazi dzīvnieciņi, kas pēta viens otru un savu apkārtni. Atcerējos kā stāvēju vel pirms mirkļiem vairākiem, uz sniega čupas un vēros pār Lielupes niedrotajiem krastiem uz spīdīgajām Ventspils šosejas mašīnu gaismām dzeltenām un sārtām, baltām un burkān-krāsā. Viss tik tālu plaši. Dažas gaismas. Saldējums un kvass, ņam.

Gremojot

Priecīgā hipnoze, nekad nebiju tik baudoši sajutis ābolu smaržu un pēcāk to tikpat baudoši apēdis. Garšas un smaržas orgasms. Un tad es domāju par pagātni, skatoties cik muļķīgi naivs esmu bijis par šo un to jeb daudz un dikti. Tagad vairs nē, šņuk. Lai gan vai ir iespējams tieši šajā vai jebkurā brīdī domāt ka rīkojies naivi? hmm.. laikam var gan. jā. Seriāls Firefly ir awesome, vesterns kosmosā. Tur ir gan govis, gan kosmoss un arī traki kanibāl cilvēki.

Paldies par uzmanību.

Agrie rīta sapņi.

Pēdējās dienas man ir vienkārši lieliski rīta sapnīši. Tie turpinās pat, ja es uz īsu mirklīti pamostos. Šorīt (tagad ir 5:56 no rīta, sanāca pamosties) sapnī sākotnēji risināju sarežģītus(nosacīti) fizikas un matemātikas uzdevumus, pēcāk nedaudz nosarku, bet ātri apradu ar mūžīgajiem uz mani pavērstajiem cilvēku acu skatieniem. Norisinājās kāda grūti izskaidrojama kāršu spēle ar 18 cilvēkiem(savādi ka es atceros) Šobrīd ir sajūta, ka varētu arī atcerēties, kādas kārtis katram tika izdalītas vismaz pusi no tām, kas tika noliktas atklāti. Sēdēju galda abās pusēs vienā ar gaišu apziņu otrā, kā viens no četriem ļaunuma pavēlniekiem, tik galīgi ne ļaunā veidā vismaz man daļa no tiem. No bad puses skatoties pazinu visus izņemot tos kas bija manā pusē, jo tie kā slēpās un viņiem nebija vārdu. Tad ar kādu grūti izprotamu kāršu gājienu nonācu līdz punktam, kad vajadzēja sarakstīt notis dziesmai un izdomāt deju. Sāku rakstīt notis un tad mēģināju tās nospēlēt tik nesanāca, blakus sēdošā meitene parādīja kā tas jādara un ko esmu domājis ar to visu ko biju sarakstījis. Celties šik agri ir neparasti. ah Vakar praktizēju savas klaviatūras klavierspēles prasmes.

Dzer, vem, dzer, vem....

Viss sākās ar big bang un tad man darbā, kad uzdotais uzdevums jau nule kā pabeigts, padod iepriecinošu vēsti, ka tā kā mēs tik ātri esam to jau pabeiguši, tad būs arī papildu uzdevums, būtu jau forši, ja par to arī maksātu kā par citu uzdevumu. Strādāt prieks pagaisa, cenšanās pabeigt ātrāk maksimāli sevi nodarbinot ir izvērtusies tikai ar papildus darbu, kam īsti vairs nav spēka un gribēšanas. Tāpēc vakar pēc Matīsa zvana devos dzert, ar mērķi piedzerties, man gribējās atbrīvoties, ļoti. Darbu pametu neierasti agrāk un sēdos tramvajā uz 20 minūtēm. Sāku ar 2 kausiem uzreiz. Pārējais jau kļūst miglaini. Atjēdzos uz ceļa meža vidū ejam kaut kur. Blakus iet arī Matīss, man šķiet ka esmu pie Siguldas. Snieg sniedziņš. Sajūta ka būtu sapnī, nē, es domāju ka es esmu sapnī. Apziņa parādās un pazūd. Kur mēs esam un kāpēc un kur vispār mēs ejam. Neko kas notika iepriekš neatceros. Nonākam pie kaut kādas sanatorijas. Atminos sevi sakām ejam uz turieni, varbūt dabūsim ūdeni. Tur pie mums pienāca kāds vīrs, kuram teicām ka mēs nezinām kur esam. Viņš parādīja virzienu un pavadīja vel gabaliņu. Tad mēs ar kaut ko runājām pa telefonu, par visu ko. Un man kāds piezvanīja un teica, lai uzzvanu saviem vecākiem. Nesapratu, kā kāds zināja ka esam kaut kur nezin kur. Ārā bija auksts un šķita ka mēs nomirsim, negribēju traucēt vecākus. Ierosināju celt sniega māju un pārnakšņot tur, bet tā kā man šorīt bija jābūt darbā, nešķita ka tā būs labi. Mēs nokļuvām apdzīvotā vietā un izrādījās ka tie ir Kauguri. Vecāki mūs izglāba.
Rīts bija tik smags cik smags tas vien var būt. Esmu pavēmis blakus matracim un jūtos draņķīgi un bezspēcīgi. Tās nav pohas, es vel joprojām esmu alkoholisks un tik ļoti kā sen sen sen nebiju bijis. Un vel jābrauc uz darbu. Eju panīkt zem tekoša ūdens. Pavemju vel. Un braucu uz darbu. Ceļā kaut kur vel pamanos pazaudēt telefonu, iespējams palika mašīnā, bet mašīna vel jorojām ir servisā, aj tāpat man to rīku nevajag. Sāku strādāt, bet sapratu ka es nespēju, nav spēja pacelt lāpstu kur nu vel sniegu uz tās. Nokāpju atpakaļ uz garderobi kur iedzeru tēju, kuru pamanos arī pēc brīža izvemt. Atguļos uz grīdas un iemiegu. Ļoti apsildīta tā grīda ir. Nespēju paciest karstumu pieceļos un eju pabāzt galvu zem dušas. Padzeru vēso krāna ūdeni, tad to atkal izvemju. Visi orgāni streiko. Paguļu vel un tā līdz pusdienlaikam, biju jau izvēmis visu savu līdzpaņemto tēju no litrīgā termosa un vel daudz ūdens no krāna. Ik pa pabrīdim uznāca apziņa ka jāiet strādāt, bet tas parasti beidzās ar atkārtotu vemšanu. Tā nu es tur gulēju karstumā, slapjš no sviedriem. Kad saņēmos kāpt atkal uz jumta, biju jau nedaudz atguvies un ar laiku arī pieradu strādāt. Šņaucot degunu iešāvās prātā doma, es zinu kas šoreiz bija savādāk, pilnīgs ēdiena trūkums organismā. Pirms dzeršanas gandrīz neko nebiju ēdis jau pusotru dienu. Šovakar kad biju jau spējīgs saturēt sevī šķidrumus, šo to arī apēdu. Orgāni vel liek par sevi manīt, bet tas vismaz ir beidzies. Jādodas čučāt.

Nogurums

Vakar pēc darba jutos izsmēlis spēkus, tāpēc atpūtos. Sāku ar filmu 127 Hours. Pie intro daļas jau ķermenis notirpa un smadzenes sasildījās. Ļoti patīkama satraukuma sajūta, jo gaidīju, kad varēšu to redzēt jau pāris mēnešus. Filmas Soundtracks jau sen pie manis un tika klausīts. Tās gaidas drošs filmu padarīja vel awesomeāku. No manas puses 10. Noklausījos 1000 awesome things bloga autora runu iekš TED un sapriecājos. http://www.ted.com/talks/neil_pasricha_the_3_a_s_of_awesome.html Vel šis tas un devos miegā. Sapņi bija spilgti un gaiši. Netīšām pamodos 3 naktī, bet ar nākošo reizi trāpīju uz drusku pāri 6.
Viena daļa sapņa bija ceļojums ar ģimeni uz Lietuvu, kur notika, kas silts. Otra daļa masku balle ar daudz pazīstamām sejām, taču nevienā brīdī netiku dziļāk par priekštelpu, jo meklēju kādu. Atradu cilvēkus, kuri tin jointu un pievienojos viņiem. Pēc tam sieviešu tualetē pārģērbāmies. Man bija balts uzvalks. Un Ilze un cits puika ar kuriem biju pārģērbies jau devās es nedaudz atpaliku, bet pēcāk sekojot viņiem izrādījās, ka esmu 3 sapņa daļā. Kur jāju uz dzīvnieka kuram ir liels begemota ķermenis ar īsām kājiņām un galvas daļā 4 resni ziloņa laik snuķi, tik viņš tos izmantoja, lai ātrāk pārvietotos, piesūcoties pie zemes un pavelkot uz priekšu savu lielo ķermeni, tādejādi palīdzot saviem mazajām kājiņām. Aiz sevis tas atstāja četras zigzagu joslas ar šķidrumu no šiem snuķiem, līdzīgi kā gliemežiem. Nespēju saskatīt vai tam vispār ir acis vai tas vadās tikai pēc snuķiem. Lai nu kā jāt uz tāda bija patīkami un ātri, vienīgi izrādījās, ka esmu sekojis kādai indiešu tūristu ģimenītei, kad to sapratu griezos riņķi atpakaļ uz balli, nodomājot ka ir sajūta kā Lietuvā un kāpēc es jāju uz šī dzīvnieka, lai kas tas arī būtu. Nedaudz skumji ka es tad pamodos.

Darbadiena

Pamodos pats saviem spēkiem 6 un sāku rosīties. Modinātāju pat nevajag. Pastaipījos. Aizdevos uz virtuvi, kur māte taisīja maizītes. Iedzēru kafiju. Nomazgāju seju un tad jau uzvilku visu, ko biju ieplānojis vakar vakarā, paķēru somu un devos ārā. Neatminos pēdējo reizi izdodamies pirms vecākiem. Kad tēvs atnāca un atslēdza mašīnu izdomāju, ka kaut kas jādara ar manu enerģiju tāpēc palīdzēju notīrīt aizsnigušos stiklus, ar sen nedarīts. Ceļā uz darbu, jeb pirmo no piecām haltūras dienām, klausījos lekciju par BRīVīBAS izpratni senajā pasaulē. Parakstījos par 3 drošības instrukciju noklausīšanos un tad arī darba līgumu. Man vel pajautāja vai es smēķējot un ko vienā mirklī atbildēju nē un sajutu to arī vēlāk uz jumta tīrot sniegu. Jo darbi ritēja raiti likās ka pat esmu sava veida transā, jo pik pak pēkšņi ar biedru atjēdzamies, ka esam jau to darījuši vairāk par 3 stundām bez apstājas. Man jau patīk, kad uzliku vel Eels dziesmiņas, lai ausī skan nekā vairs nejutu un biju tikai savās domās, ķermenis tikmēr savā nodabā darīja to, kas jādara. Man arī nāca apziņa, ka brīžos, kad es būtu uzsmēķējis, ja es smēķētu, man uznāk milzīga bauda, prieks un visādas citādas laimes izpausmes, kā pirms pāris dienām biju sevi ieprogrammējis. Un tas tik patīkami strādā. Vel 4 stundas patīkama darba. Braucu mājās. Vilcienā Pēc kāda brīža atjēdzos, ka esmu lasījis tik aktīvi, ka kontrolieris nebija apzīmogojis manu biļeti, lai gan braucu no Rīgas un viņš to sāka to darīt vienu solu aili pirms manis. Mani vienkārši izlaida. Mežāj jau bija patumšs, priecīgs gandrīz nedaudz skrienot, devos tam cauri skatoties koku galotnēs gluži, pirmīt origo kad staigāju un skatījos griestos visapkārt un nespēju beigt smaidīt. Tik patīkami justies patīkami. Sajūta ka lietotu kādas happy pill's, vismaz tādu es to sajūtu iedomātos. Piestāju lai pačurātu un atkal jau nodomāju cik tas ir daudz daudz patīkamāk čurāt brīvā dabā nevis tajā traukā telpā. Mājās sevi pabaroju, uzņēmu jaunumus par smadzeņu aktivitāšu pētījumiem jazz māksliniekiem un hip-hop māksliniekiem, kā arī turpināju jau iesākto lasāmo. Esmu te. bu. Tagad joga, pēcāk duša un ar hipnozi miegā. Saldus sapņus bumbulīši. Tev tagad ļoti patiktu apēst plombīra saldējumu. Atcerējos, ka sniegs caur darba biedru atgādināja par saldējumu un gribēju šodien to iegādāties, bet man bija nauda tikai ceļam uz mājām, bet man vismaz sanāk izlikties, ka man tāds ir un coca-cola atdzisusi sniegā uz jumta pēc aktīvas ķermeņa noslodzes garšo pasakaini lieliski.

Labrīt!

Pēdējās dienās atmetu smēķēšanu un agri ceļos ar prātā programmēšanas audio ierakstiem. Smēķēšana pašlaik ir sasaistīta ar neforšām emocijām un kopš tā arī nav pat bijusi vēlēšanās uzsmēķē un katru dienu pastiprinu nepatiku un palielinu patiku pret tīru gaisu. Ar miegu šķiet arī kļūst labāk, vismaz sanāk pamosties tāpat vien ap 6 un neiemigt atkārtoti, vakaros arī sāk izdoties agrāk kļūt miegainam. Lai gan šī nakts bija interesanta ar to, ka man ejot gulēt likās, ka nekādi nespēju aizmigt un to ka biju aizmidzis secināju tikai brīdī, kad no rīta pamodos no tā, ka kaķis laiza lūpas. Pēdīgais sapnis bija vakarā man esot ceļa malā sākotnēji tankštelē, kur iepirku bulciņas un atvadījos no mātes, lai dotos stopēšnas tripā. Vakars pagāja ejot pa ceļa malu, kuram līdzās bija arī dzelzceļa sliedes, pēc brīža atjēdzos kā no miega ejam pa ceļa vidu. Nesapratu, kā mani nav notriekušas mašīnas, jo biju pazaudējis atmiņas par līdz šim noieto. Uzausa rīts un sastapu uģi, kurš piedāvāja Turcijas kamieļ cigaretes no pustukšas paciņas, vienu paņēmu, bet neaizsvilināju, noglabāju. Ņemšanas brīdī pienāca māte un teica, lai braucu mājās, bet es atteicos un kā šķiet devos cauri Rīgai tādai, kāda tā izskatījās manos bērnības sapņos, kuri bija veidojušies no retajiem tās apmeklējumiem. Iešana šķita tik ātra un nekontrolēta, ar sajūtu itkā būtu tikai viens iespējamais ceļš, kur iet, jo pārējo izskats atmiņā man nemaz nebija. Biju pārliecināts, ka ja pretošos ceļam nogriežoties apzinātā citā virzienā, nokļūšu tukšumā, vietā bez atmiņām, bez nekā. Te mani laiza kaķis un es pamostos saprotot ka gulēšanas programma arī nostrādā.