sestdiena, 2011. gada 22. janvāris
Līdz kam tik ne.
Naivums noveda līdz visas pasaules uztveres sabrukuma... Vajag bremzes. Prāts mani biedē. Šit, te ir vel viens. Mēs esam mazi dzīvnieciņi, kas pēta viens otru un savu apkārtni. Atcerējos kā stāvēju vel pirms mirkļiem vairākiem, uz sniega čupas un vēros pār Lielupes niedrotajiem krastiem uz spīdīgajām Ventspils šosejas mašīnu gaismām dzeltenām un sārtām, baltām un burkān-krāsā. Viss tik tālu plaši. Dažas gaismas. Saldējums un kvass, ņam.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru