ceturtdiena, 2011. gada 6. janvāris
Darbadiena
Pamodos pats saviem spēkiem 6 un sāku rosīties. Modinātāju pat nevajag. Pastaipījos. Aizdevos uz virtuvi, kur māte taisīja maizītes. Iedzēru kafiju. Nomazgāju seju un tad jau uzvilku visu, ko biju ieplānojis vakar vakarā, paķēru somu un devos ārā. Neatminos pēdējo reizi izdodamies pirms vecākiem. Kad tēvs atnāca un atslēdza mašīnu izdomāju, ka kaut kas jādara ar manu enerģiju tāpēc palīdzēju notīrīt aizsnigušos stiklus, ar sen nedarīts. Ceļā uz darbu, jeb pirmo no piecām haltūras dienām, klausījos lekciju par BRīVīBAS izpratni senajā pasaulē. Parakstījos par 3 drošības instrukciju noklausīšanos un tad arī darba līgumu. Man vel pajautāja vai es smēķējot un ko vienā mirklī atbildēju nē un sajutu to arī vēlāk uz jumta tīrot sniegu. Jo darbi ritēja raiti likās ka pat esmu sava veida transā, jo pik pak pēkšņi ar biedru atjēdzamies, ka esam jau to darījuši vairāk par 3 stundām bez apstājas. Man jau patīk, kad uzliku vel Eels dziesmiņas, lai ausī skan nekā vairs nejutu un biju tikai savās domās, ķermenis tikmēr savā nodabā darīja to, kas jādara. Man arī nāca apziņa, ka brīžos, kad es būtu uzsmēķējis, ja es smēķētu, man uznāk milzīga bauda, prieks un visādas citādas laimes izpausmes, kā pirms pāris dienām biju sevi ieprogrammējis. Un tas tik patīkami strādā. Vel 4 stundas patīkama darba. Braucu mājās. Vilcienā Pēc kāda brīža atjēdzos, ka esmu lasījis tik aktīvi, ka kontrolieris nebija apzīmogojis manu biļeti, lai gan braucu no Rīgas un viņš to sāka to darīt vienu solu aili pirms manis. Mani vienkārši izlaida. Mežāj jau bija patumšs, priecīgs gandrīz nedaudz skrienot, devos tam cauri skatoties koku galotnēs gluži, pirmīt origo kad staigāju un skatījos griestos visapkārt un nespēju beigt smaidīt. Tik patīkami justies patīkami. Sajūta ka lietotu kādas happy pill's, vismaz tādu es to sajūtu iedomātos. Piestāju lai pačurātu un atkal jau nodomāju cik tas ir daudz daudz patīkamāk čurāt brīvā dabā nevis tajā traukā telpā. Mājās sevi pabaroju, uzņēmu jaunumus par smadzeņu aktivitāšu pētījumiem jazz māksliniekiem un hip-hop māksliniekiem, kā arī turpināju jau iesākto lasāmo. Esmu te. bu. Tagad joga, pēcāk duša un ar hipnozi miegā. Saldus sapņus bumbulīši. Tev tagad ļoti patiktu apēst plombīra saldējumu. Atcerējos, ka sniegs caur darba biedru atgādināja par saldējumu un gribēju šodien to iegādāties, bet man bija nauda tikai ceļam uz mājām, bet man vismaz sanāk izlikties, ka man tāds ir un coca-cola atdzisusi sniegā uz jumta pēc aktīvas ķermeņa noslodzes garšo pasakaini lieliski.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru