up and down...

- HaHa! Tu esi nulle!

- Vismaz nesmu viens!

Vakardienas ašā iedeja neizzdevās, bet negrasos tik viegli padoties.

Kārtējo reizi atveru acis. Tieši priekšā viņa. Smagu roku rakstu aldehīdu reakcijas. Acis aizveras...

Koncentrējos. Lēcas liekas saprotamas. Rokas uz galda, galva pa virsu.

Jau eju prom no celtnes. Apgriežos... Ripoju aulā. Burtiski... Improvizācija par sieru... Esmu pieskaitīts ziemassvētku ludziņā. Parasti izvairos no tādām lietām.

Dzirdu:Nākamā stacija Dzintari. Vilciens apstājies. Skrienu uz durvju pusi un lecu arā. 5 soļi. Pastos apkārt un nodomāju fuck! Vilciens tik atri vel neturpināja ceļu tādēļ paguvu iekāpt apakaļ. Aizveras durvis. Mmm, kur ir mana cepure? Apsēdos tai pašā vietā un pēdējās 3 stacias nobraucu nomodā. Kopš tā laika nesapņoju.

Latvijai 90

Man šodien mēģināja ieskaidrot, ka saulainās dienās var būt auksti. Tad nu izbaudiju salu, dzerot tumšo Brenguli arpus četrām sienām un lasot RL. To, cik ir silts patiesībā, jūt tikai kād pieceļas. Vel jūtu vēsumu miesā. Nenožēloju.

- Ko nozīmē tas, ka pie miskastes parādas mušiņas?

+ To ka jāiededz pretodu svece!!??

- Doh.

Noklausijos vairākas reizes Līvu - dzimtā valodā, iekodos kūkā, uzīmēju latvijas karog(Paintā, jo nevarēju atrast pareizās sakanās krāsas zīmuli), spīdēja salūts(sērkociņu), dega sarkanbalta svece, pat gandrīz iznesu miskasti no istabas.

Nez ko vel vaig paveikt.

Velreiz sveicu!!!!