trešdiena, 2009. gada 11. marts

dzīve

Diena sākās nedaudz nepatīkami, bet cetīšos sekas labot vēlāk.

Vakar uzsināju, ka šodien jāpiedalas francisku dzejoļu skatīšanas pasākumā. Tad nu norīta 2 reizes izmēģinājām un devāmies uz turieni. Franču valodu zinu vel sūdīgāk par Vācu valodu, teiktu, ka pat pilnībā neko nesaprotu, bet ir vārdi, kuri līdzīgi daudzās valodās un šajā gadijumā tie bija kafija, cukurs un cigretes. Man nebija jārunā, bet gan jāattēlo dzejolī sacītais. Paceļam iemācijos darbību secību, jo mēģināt atpazīt tekstu būtu murgs. Mūsu uztāšanās bija beigu galā. Nācās dzirdēt daudz franciskus dzejoļus, bet pāc kāda laika sapratu, ka tiek skaitīti kādi 6 tikai. Dažiem gadijās aizmirst tekstu, par izrunu neņemos spriest - skanēja vienādi. Mūsu uznāciens uzliekam galdu krēslus sākam. Sākum daļu vel sapratu par kafiju un cigretēm, bet tad uz izjūtu cēlos kājās, itkā uzvilku cepuri un mēteli un gāju prom. Bija jāiet prom, bet ne, kā es to izdariju. Izgāju uzpīpēt un nācu atpakaļ, kad pēdējie dzejoļi bija jau noskaitīti. Izrādijās ka visu esmu izdarijis pareizi un laikā. Tagad citāts no ko Baibai nācās dzirdēt: ''Vienīgā atšķirība starp pēdējām divām uztāšanām bija tāda, ka otrais puisis palīdzēja novākt krēslus un galdu pēc uzstāšanās.''Pirms apbalvošanas vel daudz fraņču valodas, tāpat kā apbalvojot. Baiba saņēma kaut ko, bet ko!?? Vēlāk uzinājām, ka otrā vieta. Tad gājām ar franču valodas skolotāju bastot stundas uz čilī picu, iedzēru uzvaras alu un uzēdu omleti. 

Tur nācās rakstīt Angļu valodas kontroldarbu, pabeidzu nākamās vācu valodas stundas vidū. Vācuvalodā pārmaiņas pēc izdariju kaut ko. Uzrakstiju dzejoli vāciski.

Ich trinke Bier im Mai (Es dzeru alu maijā)
Noch zwei und drei (tad otru un trešo)
Plötzlich Messerstecherei (pēkšņi cīņa ar nažiem)
Und ich bin frei (un es esmu brīvs)

Sportā tomēr izdevās pēc skolotājas piedāvājuma pierunājāt cilvēkus spēlēt tautas bumbu. Mana mīļāka bērnības spēle. Tikai šoreiz tas notika pāri volejbola tīklam un ar divām bumbām. Pamatskolā vieglatlētikas treniņos spēlējam to visādos veidos un cik atceros ar cietāku bumbu ne kā šoreiz. Vismaz šādā veidā sportam pat ir jēga, nevis, kā kad klase spēlē volejbolu. Kāds tizli uzsit visi smejas, trāpa pa griestiem - smejas un parsvarā notiek stāvēšana uz vietas. Šoreiz patīkami izskraidijos.

Jāķeras pie parādiem.

1 komentārs:

darbiniece teica...

Tas pantiņš ir lielisks, nopietni!