Vecums

Stāvu uz perona. Opis sēž un te pēkšņi sāk man stāstīt par milzīgiem kubas maisiem ar kuriem bija iesēdies netajā vilcienā.  Kontrolieris saka ka nav īstais vilciens un viņam jākāpj arā + jāsamaksā par milzīgo maisu pārvedāšanu. Tā esot viņa vaina ka nēsot izlasijis par to. Tad viņam vaidzēja parnest tos maisus uz citu vilcienu, bet neviens negribēja palīdzēt. Galu galu galā uzgājis kād pohainu jaunekli līdzigu man, iedevis tam 2 Ls un tas to izdarijis. Vilciens grasijās atiet tādēļ nācās pārtraukt viņa stāstu. Paspiedu roku un kāpu vilcienā. Savās vecum dienās, ja izvilkšu tik tālu, ar gribētu būt tāds kas runā ar jauniešiem, nevis sēž drūmi vilciena vagonos un izskatās, ka grasītos aizmigt uz mūžību.