otrdiena, 2010. gada 8. jūnijs

Kāpēc palīdzēt jebkuram?

Pieņemsim par faktu ka labas idejas izplatās.

Palīdzi vienam kaut ko iegūt, palīdzi otram, ar laiku trešais palīdzēs tev.

nekad nesaki nekad

Tik bieži gribas ticēt kam tādam kam es nekad nespētu ticēt.

piektdiena, 2010. gada 23. aprīlis

Sūds arī var smaidīt

Kam jānotiek, lai es nespētu pasmaidīt? Lai kā es justos, ieraugot zaļojošus kokus, ievelkot dziļu elpu piesmakušā pilsētas ielā vai ieraugot patīkamu cilvēku, es tomēr spēju pasmaidīt. Kāpēc gan to nedarīt, pat ja lielā salā seja no tā sāp. Tas nāk dabiski, tāpēc neredzu jēgu pretoties instinktam.

Ķermenis mokās sāpēs, tas traucē arī prātam. Pēdējā laikā risinājums bija miegs. Kā kaut kur izlasiju ka tas ir vienīgais laiks, kad Laiks uztverei ir apstājies. Un laika bezjēdzība apturēta. Sapņi šo nemanāmo laiku piepilda ar to ko dzīvē nebūs lemts izpildīt, bet tas notiek tik reāli ka atšķirības nav, tāpēc labprāt čučētu mūžīgi.

Šodien, lai kā atgriestos jūsu pasaulē, uzsāku 30 dienu sagatavošanās procesu pusmaratonam. 7km aktīvas skriešanas un daudz vingrinājumi 1 dienai. Pēc skrējiena jūtos sasodīti labāk. 10 dienai palēnām pietuvošos visas distances garumam - 21km. Un tad līdz 20 dienai centīšos nostabilizēt skriešanas tempu. Mēŗķis ir netikai noskriet, bet noskriet pēc iepējas labāk. Pēc pirmās dienas rezultāta uzlikšu nepārāk augstu latiņu 1h50min, ceru ka vel paaugstināšu.

Vel joprojām nēsmu pilnībā pievērsies studij lietu sakārtošanai. Tik daudz darbu ka nezinu ar ko sākt.

Awesome:
Auksta dušiņa
Tūznas no zīmuļu asināšanas
MD House soundtracks
Disko balle tuvojas





otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis

tā it kā nekas nebūtu noticis

tā tas vienmēr beidzas. neviena vārda skaļa vai klusa nedzirdu un viss... gribas dzirdēt, gribas pašam pateikt, bet nesanāk. sākumā tāpatās. vēlāk jau neveikli un pēc tam jau maz vairs ir jēga ko teikt.
ja mani nebaksta es nekustos bet kad iebaksta nepretojos. Es vienkārši eksistēju mirklim.

Šo dienu sāku ar rūcienu uz māti, kura man izjauca saldo miegu raujot nost segu. Rūciens palīdzēja un ar visu segu pagulēju vel mirkli. Tradicionalā rīta modināšanas frāze paceltā balsī ''mēs aizbrauksim bez tevis ja 7 nebūsi gatavs!'' nestrādā. Draudi nav atbilde uz šo problēmu, pietam ja tie ir izpildīti tik vienu reizi gandrīz 4 gadu laikā. Lai nekavētu māti labākais, ko varu izdarīt ir pateikt ''nu tad brauciet bez manis'' nolikt galvu uz splivena un gulēt tālāk. Tad parasti mierīgā balsī atbilde ''tik neiekavē kk studijās'' un aizbrauc... šeit seko visādi sūdi un kakas.

Šorīt es tomēr aizkavēju māti un aizbraucu pasedēt vienā lekcijā. Klausijos un zīmēju dažādus kokus uz baltas papīra lapas.

Pārējās lekcijas neapmeklēju, jo ķēros pie dienas mērķa izpildes - Aldara 4-pakas par 5santīmi iegāde. Ierados 13 krēslu kafeinīcā un tur mani iepriecināja, ka 4-paku pegādes mašīna jau tuvojas. Pasēdējām stundiņu saulītē uzzemes pie Domu baznīcas un tad devamies vel reiz apvaicāties, bet nekā. apstaigājām pāris vietējās mākslas galerijas un velviens mēgīnājums taču veljoprojām nekā. Pēc 2 stundu gaidīšanas uzinājām ka piegādes mašīna salūzusi un iespējams ka nebūs šodiena.

Noskumis devis pēc alus uz Preses bāru, kur iekšā vairs nesmird(nav vairs tā sajūta kā agrāk). krītiņ izpriecas, zīmēju psiholoģiskā analīze, modificēti tomāti, karš irākā, cilvēka base(ik) vadošie motīvi- sekss un agresija.

Nogāju gar apli un satiku sen neredzētus cilvēkus iedevos arī vecajā skolā un tad atkal aplis. līdz sagaidiju zvanu ka 4-pakas ir piegādātas. uhuuu jau biju devies vilciena virzienā, bet momentā pagriezos pareizajā.

Diena ir piepildīta.

kk ispruka vel poker/dzīves diskusija, kurā darbojos kā tiesnesis. bet tas arī viss... vel man tagad ir md house soundtracks - patīk.

ATKLĀSMES, kuras zinu jau sen:
Ir daudzi angliski vārdi, kurus ar roku rakstot nekādi nejēdzu pareizi uzskibelēt, bet uz klavitūras tos rakstu automātiski.
Reizēm gribas vemt, cik pasaule ir pretīga, citreiz mirstu no prieka pārpilnības, lai gan skatos uz to pašu.

MĀKSLA
Vienā gālerijā bija m reiz m stikla plāksnes uz kurām bija saaudzētas pelējum sēnes. Sen jau gribēju ko tādu izdarīt. Sēnes ir daudz foršākas par tevi.


svētdiena, 2009. gada 25. oktobris

man patīk zināt.

Sapnī ar noteiktā integrāļa palīdzību rēķināju savu vidējo alkohola patēriņa daudzuma paātrinājumu pēdējajos 7 gados.

svētdiena, 2009. gada 18. oktobris

This rock rocks

Cik gan apbrīnojami ātri pazūd nauda, ja jūt tās esamību. Maku nelietoju un šādā laikā salst pirkstiņi, kuri knakstās pa tā jau caurajām kabatām, lai vaidzības brīdī aši varētu iepirkt kādu našķi. Saņemot algu, pusi notriecu jau tajā pašā dienā, tā vienkārši bija parokai. Tas pat nav slikti, jo naudai ir jākustas, lai augtu ekonomika. Otru algas pusi nākamajā dienā biju jau norakstijis uz caurās kabatas zudumiem. Biju apbēdināts uz pāris minūtēm tikai kamēr pārbaudiju visas kabatas 3 reizes un somu izostiju, bet tad samierinājos ar zaudējumu, nodomājot - tāpat būtu nodzēris. Vēlāk tā atradās zeķē, bet tā jau tagad ir cita nauda.
Pārdodu šo akmeni bildē par 1 santīmu!

pirmdiena, 2009. gada 7. septembris

doma tumsā

eju vakarā pa apgaismotu ielu un nodomāju - tumsā es jūtos drošāk. Aizveru acis un atveru tikai, kad esmu jau ieskrējis ielas malā novietotajā mersī. Gadās, bet tad ielu laternas izdziest un pietam izdziest visā rajonā. Aiz priekiem vel paklaiņoju pa tumšajām ielām pirms devos mājās.

piektdiena, 2009. gada 4. septembris

Studenta dzīve 1.nedēļa

1. diena
Svarīgi vīri un sievas runā runas. Iegūstu savu pirmo studenta apliecību un parakstu līgumu ar RTU.
2. diena
Lekcijas. Mācos gandrīz.
3. diena
Pēdējā lekcija, kurai bija jānotiek LU ģeogrāfu fakultātē nenotika.
Ejam dzert? Ejam!
alus alus alus. tekila tekila tekila. Attapos policijas busiņā, kurš aizveda līdz paredzētajai guļvietai. Dārgs taksis. Pazaudēju savu pirmo studenta apliecību.
4. diena
pohdien-brīvdiena. Fotoorjentēšanās - pastaiga Ķīpsalā.
5. diena
lekcijas. Uztaisiju jaunu studenta apliecību ar jaunu bildi. Turpinājumā 3 brīvdienas.

svētdiena, 2009. gada 2. augusts

Augusts - atturības mēnesis

Tā kāds twitoja šodien.
Pēc zvēra, sopēšanas biedra ietekmē, nolēmu aizvietot alkoholu ar saldumiem. Kamēr cilvēki apkārt dzer grādīgos, ēdu konfektes, šokolādes un citus pienus. Pēc pirmā mēģinājuma ejot mājās, jutos krietni ierēbis, bet labākā veidā nekā no alkohola, tāpēc turpināju šo saldo ceļojumu.
Blakus efekts tā kā regulāri sūkāju konfektes sanāca arī nemanot aturēties lielā mērā no cigaretēm.
Dienā uzsmēķējot 1 vai nesmēķējot vispār. Par zobiem ar rūpējos krietni vairāk, kā nekā daudz cukura.
Tad atturībām vel pievienoju kafiju. Kas man ir spēcīga atkarība, jo nereti izdzeru pie 7 stiprām kafijām dienā. Ir visai pagrūti, bet aizvietoju to ar tēju, kuru esmu sācis lietot 3reiz vairāk kā parasti.
No tējas ar varētu aturēties, bet vel ne tik ātri, vel nesmu pieradis pie pārējā trūkuma.
Un ko tālāk? Saldumi un tad jau mierīgi no ūdens un gaisa.

trešdiena, 2009. gada 22. jūlijs

oj

Izlaiduma ballītes 5 dienas bija lieliskas.
Tālāk.
Nez ko man studēt?
Zvērā.

piektdiena, 2009. gada 17. jūlijs

ABBC

šlipse. IR
telts. IR
Esmu gatavs izlaidumam.

svētdiena, 2009. gada 12. jūlijs

Brauciens vienatnē

Mērķis kartē bija atzīmēts. Atlika tikai savākt kaut ko ceļam. Svarīgākās lietas 4vietīga telts(braucu viens, bet cita nebija pie rokas), katliņš, bļodiņa, roltoni, 5 maizītes šķēles, sauja zirņu, sērkociņi, ūdens, garā apakšveļa, cigretes. Man nebija pārāk daudz naudas.

Izbraucu 17:45 ar domu būt galā pirms tumsas. Vel nebiju ticis ārā no Jūrmalas, kad jau kājas sāka manāmi nogurt. Sāku ēst zirņus. Vel tikai 50km, sāk līt. Lietus mētelis virsū, paslēpju cigretes un, cenšoties ielikt maisiņā telefonu, to nometu zemē peļķē. Kopš tā laika nav strādājis. Līst, līst, līst, nelīst - tas tik drusciņ, līst. 25km pa lietu. Turpmāko ceļu žuvu un sāka jau rietēt saule. Sāku skaļi dziedāt. Parādās migla un iebraucu priekšpēdējajā ciemiņā. Tas bija prieks. Migla kļūst biezāka un nu jau neredzu tālāk par 20m, tādēļ tā savādi palika, jo precīzi ceļu nezinu un saule jau ir norietējusi. Garām noskrien stirniņas, izbraucu no miglas un iebraucu Uguņciemā. jes jes vel lielāks prieks. Atrodu īsto vietu, uzceļu telti, iekuru ugunskuru, izmantojot veco matemātikas eksāmenu lapas. Sāku žāvēt kedas un kājas. Sildu ūdeni roltāniem. Esmu pārguris un eju gulēt. Tas ir tik neparasti gulēt 4vietīgā teltī vienam, kad tuvumā neviena nav. Katra skaņa liekas, liekas drusku biedējoša. Kaut kā izdodas aizmigt.

Sapnis.
Braucu ar riteni ciet acīm. Atveru acis stūre deg. Atmostos un atveru acis tomēr nedeg. Atmostos velreiz un nesaprotu, kur esmu. Pieceļos pastos apkārt un guļu tālāk.

Otrā diena. Kad pamodos, pēc saules spriežot, bija aptuveni 12. Apskatiju apkārtni. Brokastu roltoni un kafija. Pēdējo pusi maizes šķēles atdevu sunītim, kurš atnāca un man gulēja uz kājām kamēr ēdu. Man vairs nav nekripatiņas ēdiena, tikai vel kāds pus litrs ūdens un 45santīmi.
Vel pažāvēju kedas un savācu visu. Pabraucu gar jūru, ieēdu mellenes un spēka pilns sāku braukt. Apstijos nedaudz uz zvejnieksvētkiem Mērsragā un Engurē. Sāku just, ka līs. Man likās, ka to redzu piestāju autobusa pieturā, lai uzliktu plēves. Pēc 5 minūtēm arī sāka līt. Piebrauca arī opis ar melleņ grozu un 0.2 3graudnieku. Viņam līdz mājām 200 m man 45 km. Parunājā par darbu Latvijā un ārzemēs, par politiķiem un melleņu pozitīvo ietekmi uz redzi. Palika siltāk. Pasēdēju ar viņu līdz beidza līt. Protams, atsāka līt tieši tad, kad noņēmu lietusmēteli. Vairs jau nespēju braukt ātri noguruma dēļ. Tā kā telefons nestrādāja un lapiņa, uz kuras biju uzrakstijis nummuru gadijumā, ja telefons nestrādā, izrādās bija vienīgā lieta, kas nebija kādā no anti-lietus maisiņiem, es īpaši necentos aizkavēties ne Ragaciemā, ne Lapmežciemā. Sasniedzot Jūrmalu nokāpu, lai atpūstos un sapratu, ka īsti nespēju stāvēt tāpēc pagulēju slapjā zālē. Saņēmos un turpināju braukt, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka jebkurā brīdī varētu vienkārši nokrist. Piestāju pie meža un ilgi ēdu mellenes spēkam. Un tad lēnām izbraucu cauri Jūrmalai. Mājās, pamatīgi paēdu un gāju gulēt.

Patīkams piedzīvojums. Novērtēju mājas un ēdienu vairāk ne kā pirms tam.

trešdiena, 2009. gada 8. jūlijs

Mellenes

Pēc garas nakts dods mājup caur mežu. Nežēlīgi gribas ēst, esmu tikai dzēris. opaaa! Mellenes. Sagribas tās ieēst ar pienu un cukuru, bet tā kā vienīgais veids tās dabūt līdz mājām ir plaukstās, tad, zinot sevi, ka es tās apēstu pirms būtu nokļuvis līdz pienam, izdmāju plānu - Apēdīšu tik daudz, ka vairs negribēsies un tad bez problēmām aiznesīšu. Lielisks plāns, tik nav nemaz tik viegli pieēsties no mellenēm, kā pēc 1,5 stundām secināju un vinkārši saņēms un aiznesu mājās.

1 laba ziņa.
A līmenis matemātikā.

sestdiena, 2009. gada 4. jūlijs

ņam

No rīta bija ļoti garš sapnis, kuru nepierakstīšu. pavidam iespējams reāli sarunājos ar māti un viņa teica, ka turpmās 2 dienas esmu atbildīgs par citu pabarošanu, jo viņa brauc uz Liepāju. Neatcers kad esmu pavadijis ēdiena pagatavšanai mājās vairāk par pus stundu, š0dien ņēms stundas 3 vismaz, bet sanāca lieliski.

trešdiena, 2009. gada 1. jūlijs

Sāpe sāp. Naktī tik īpaši un atkal tas murgs par it kā ideālo pasauli. Mani šausmīgi tā pasaule biedē.