pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

acis veras projām.

caur pagāni slieksnis aklā vēnu galā apmāna priekšā. Tā otra pasaule ir citāda, citas pasaules tajā pārdod kā likteni, kā slimu izpriecu. Bet bez tiem mēs te nebūtu. zszszzszszszzszszszszzzsszsszszzsszzszszszzszszszsszszszszszszszszszszszszszszsszszzszs
ieelpa izelpa ieelpa izelpa ieelpa izelpa bnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnbnb
tas nepāries, nekad

Līdz kam tik ne.

Naivums noveda līdz visas pasaules uztveres sabrukuma... Vajag bremzes. Prāts mani biedē. Šit, te ir vel viens. Mēs esam mazi dzīvnieciņi, kas pēta viens otru un savu apkārtni. Atcerējos kā stāvēju vel pirms mirkļiem vairākiem, uz sniega čupas un vēros pār Lielupes niedrotajiem krastiem uz spīdīgajām Ventspils šosejas mašīnu gaismām dzeltenām un sārtām, baltām un burkān-krāsā. Viss tik tālu plaši. Dažas gaismas. Saldējums un kvass, ņam.

Gremojot

Priecīgā hipnoze, nekad nebiju tik baudoši sajutis ābolu smaržu un pēcāk to tikpat baudoši apēdis. Garšas un smaržas orgasms. Un tad es domāju par pagātni, skatoties cik muļķīgi naivs esmu bijis par šo un to jeb daudz un dikti. Tagad vairs nē, šņuk. Lai gan vai ir iespējams tieši šajā vai jebkurā brīdī domāt ka rīkojies naivi? hmm.. laikam var gan. jā. Seriāls Firefly ir awesome, vesterns kosmosā. Tur ir gan govis, gan kosmoss un arī traki kanibāl cilvēki.

Paldies par uzmanību.

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Agrie rīta sapņi.

Pēdējās dienas man ir vienkārši lieliski rīta sapnīši. Tie turpinās pat, ja es uz īsu mirklīti pamostos. Šorīt (tagad ir 5:56 no rīta, sanāca pamosties) sapnī sākotnēji risināju sarežģītus(nosacīti) fizikas un matemātikas uzdevumus, pēcāk nedaudz nosarku, bet ātri apradu ar mūžīgajiem uz mani pavērstajiem cilvēku acu skatieniem. Norisinājās kāda grūti izskaidrojama kāršu spēle ar 18 cilvēkiem(savādi ka es atceros) Šobrīd ir sajūta, ka varētu arī atcerēties, kādas kārtis katram tika izdalītas vismaz pusi no tām, kas tika noliktas atklāti. Sēdēju galda abās pusēs vienā ar gaišu apziņu otrā, kā viens no četriem ļaunuma pavēlniekiem, tik galīgi ne ļaunā veidā vismaz man daļa no tiem. No bad puses skatoties pazinu visus izņemot tos kas bija manā pusē, jo tie kā slēpās un viņiem nebija vārdu. Tad ar kādu grūti izprotamu kāršu gājienu nonācu līdz punktam, kad vajadzēja sarakstīt notis dziesmai un izdomāt deju. Sāku rakstīt notis un tad mēģināju tās nospēlēt tik nesanāca, blakus sēdošā meitene parādīja kā tas jādara un ko esmu domājis ar to visu ko biju sarakstījis. Celties šik agri ir neparasti. ah Vakar praktizēju savas klaviatūras klavierspēles prasmes.

trešdiena, 2011. gada 12. janvāris

Dzer, vem, dzer, vem....

Viss sākās ar big bang un tad man darbā, kad uzdotais uzdevums jau nule kā pabeigts, padod iepriecinošu vēsti, ka tā kā mēs tik ātri esam to jau pabeiguši, tad būs arī papildu uzdevums, būtu jau forši, ja par to arī maksātu kā par citu uzdevumu. Strādāt prieks pagaisa, cenšanās pabeigt ātrāk maksimāli sevi nodarbinot ir izvērtusies tikai ar papildus darbu, kam īsti vairs nav spēka un gribēšanas. Tāpēc vakar pēc Matīsa zvana devos dzert, ar mērķi piedzerties, man gribējās atbrīvoties, ļoti. Darbu pametu neierasti agrāk un sēdos tramvajā uz 20 minūtēm. Sāku ar 2 kausiem uzreiz. Pārējais jau kļūst miglaini. Atjēdzos uz ceļa meža vidū ejam kaut kur. Blakus iet arī Matīss, man šķiet ka esmu pie Siguldas. Snieg sniedziņš. Sajūta ka būtu sapnī, nē, es domāju ka es esmu sapnī. Apziņa parādās un pazūd. Kur mēs esam un kāpēc un kur vispār mēs ejam. Neko kas notika iepriekš neatceros. Nonākam pie kaut kādas sanatorijas. Atminos sevi sakām ejam uz turieni, varbūt dabūsim ūdeni. Tur pie mums pienāca kāds vīrs, kuram teicām ka mēs nezinām kur esam. Viņš parādīja virzienu un pavadīja vel gabaliņu. Tad mēs ar kaut ko runājām pa telefonu, par visu ko. Un man kāds piezvanīja un teica, lai uzzvanu saviem vecākiem. Nesapratu, kā kāds zināja ka esam kaut kur nezin kur. Ārā bija auksts un šķita ka mēs nomirsim, negribēju traucēt vecākus. Ierosināju celt sniega māju un pārnakšņot tur, bet tā kā man šorīt bija jābūt darbā, nešķita ka tā būs labi. Mēs nokļuvām apdzīvotā vietā un izrādījās ka tie ir Kauguri. Vecāki mūs izglāba.
Rīts bija tik smags cik smags tas vien var būt. Esmu pavēmis blakus matracim un jūtos draņķīgi un bezspēcīgi. Tās nav pohas, es vel joprojām esmu alkoholisks un tik ļoti kā sen sen sen nebiju bijis. Un vel jābrauc uz darbu. Eju panīkt zem tekoša ūdens. Pavemju vel. Un braucu uz darbu. Ceļā kaut kur vel pamanos pazaudēt telefonu, iespējams palika mašīnā, bet mašīna vel jorojām ir servisā, aj tāpat man to rīku nevajag. Sāku strādāt, bet sapratu ka es nespēju, nav spēja pacelt lāpstu kur nu vel sniegu uz tās. Nokāpju atpakaļ uz garderobi kur iedzeru tēju, kuru pamanos arī pēc brīža izvemt. Atguļos uz grīdas un iemiegu. Ļoti apsildīta tā grīda ir. Nespēju paciest karstumu pieceļos un eju pabāzt galvu zem dušas. Padzeru vēso krāna ūdeni, tad to atkal izvemju. Visi orgāni streiko. Paguļu vel un tā līdz pusdienlaikam, biju jau izvēmis visu savu līdzpaņemto tēju no litrīgā termosa un vel daudz ūdens no krāna. Ik pa pabrīdim uznāca apziņa ka jāiet strādāt, bet tas parasti beidzās ar atkārtotu vemšanu. Tā nu es tur gulēju karstumā, slapjš no sviedriem. Kad saņēmos kāpt atkal uz jumta, biju jau nedaudz atguvies un ar laiku arī pieradu strādāt. Šņaucot degunu iešāvās prātā doma, es zinu kas šoreiz bija savādāk, pilnīgs ēdiena trūkums organismā. Pirms dzeršanas gandrīz neko nebiju ēdis jau pusotru dienu. Šovakar kad biju jau spējīgs saturēt sevī šķidrumus, šo to arī apēdu. Orgāni vel liek par sevi manīt, bet tas vismaz ir beidzies. Jādodas čučāt.

sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Nogurums

Vakar pēc darba jutos izsmēlis spēkus, tāpēc atpūtos. Sāku ar filmu 127 Hours. Pie intro daļas jau ķermenis notirpa un smadzenes sasildījās. Ļoti patīkama satraukuma sajūta, jo gaidīju, kad varēšu to redzēt jau pāris mēnešus. Filmas Soundtracks jau sen pie manis un tika klausīts. Tās gaidas drošs filmu padarīja vel awesomeāku. No manas puses 10. Noklausījos 1000 awesome things bloga autora runu iekš TED un sapriecājos. http://www.ted.com/talks/neil_pasricha_the_3_a_s_of_awesome.html Vel šis tas un devos miegā. Sapņi bija spilgti un gaiši. Netīšām pamodos 3 naktī, bet ar nākošo reizi trāpīju uz drusku pāri 6.
Viena daļa sapņa bija ceļojums ar ģimeni uz Lietuvu, kur notika, kas silts. Otra daļa masku balle ar daudz pazīstamām sejām, taču nevienā brīdī netiku dziļāk par priekštelpu, jo meklēju kādu. Atradu cilvēkus, kuri tin jointu un pievienojos viņiem. Pēc tam sieviešu tualetē pārģērbāmies. Man bija balts uzvalks. Un Ilze un cits puika ar kuriem biju pārģērbies jau devās es nedaudz atpaliku, bet pēcāk sekojot viņiem izrādījās, ka esmu 3 sapņa daļā. Kur jāju uz dzīvnieka kuram ir liels begemota ķermenis ar īsām kājiņām un galvas daļā 4 resni ziloņa laik snuķi, tik viņš tos izmantoja, lai ātrāk pārvietotos, piesūcoties pie zemes un pavelkot uz priekšu savu lielo ķermeni, tādejādi palīdzot saviem mazajām kājiņām. Aiz sevis tas atstāja četras zigzagu joslas ar šķidrumu no šiem snuķiem, līdzīgi kā gliemežiem. Nespēju saskatīt vai tam vispār ir acis vai tas vadās tikai pēc snuķiem. Lai nu kā jāt uz tāda bija patīkami un ātri, vienīgi izrādījās, ka esmu sekojis kādai indiešu tūristu ģimenītei, kad to sapratu griezos riņķi atpakaļ uz balli, nodomājot ka ir sajūta kā Lietuvā un kāpēc es jāju uz šī dzīvnieka, lai kas tas arī būtu. Nedaudz skumji ka es tad pamodos.

ceturtdiena, 2011. gada 6. janvāris

Darbadiena

Pamodos pats saviem spēkiem 6 un sāku rosīties. Modinātāju pat nevajag. Pastaipījos. Aizdevos uz virtuvi, kur māte taisīja maizītes. Iedzēru kafiju. Nomazgāju seju un tad jau uzvilku visu, ko biju ieplānojis vakar vakarā, paķēru somu un devos ārā. Neatminos pēdējo reizi izdodamies pirms vecākiem. Kad tēvs atnāca un atslēdza mašīnu izdomāju, ka kaut kas jādara ar manu enerģiju tāpēc palīdzēju notīrīt aizsnigušos stiklus, ar sen nedarīts. Ceļā uz darbu, jeb pirmo no piecām haltūras dienām, klausījos lekciju par BRīVīBAS izpratni senajā pasaulē. Parakstījos par 3 drošības instrukciju noklausīšanos un tad arī darba līgumu. Man vel pajautāja vai es smēķējot un ko vienā mirklī atbildēju nē un sajutu to arī vēlāk uz jumta tīrot sniegu. Jo darbi ritēja raiti likās ka pat esmu sava veida transā, jo pik pak pēkšņi ar biedru atjēdzamies, ka esam jau to darījuši vairāk par 3 stundām bez apstājas. Man jau patīk, kad uzliku vel Eels dziesmiņas, lai ausī skan nekā vairs nejutu un biju tikai savās domās, ķermenis tikmēr savā nodabā darīja to, kas jādara. Man arī nāca apziņa, ka brīžos, kad es būtu uzsmēķējis, ja es smēķētu, man uznāk milzīga bauda, prieks un visādas citādas laimes izpausmes, kā pirms pāris dienām biju sevi ieprogrammējis. Un tas tik patīkami strādā. Vel 4 stundas patīkama darba. Braucu mājās. Vilcienā Pēc kāda brīža atjēdzos, ka esmu lasījis tik aktīvi, ka kontrolieris nebija apzīmogojis manu biļeti, lai gan braucu no Rīgas un viņš to sāka to darīt vienu solu aili pirms manis. Mani vienkārši izlaida. Mežāj jau bija patumšs, priecīgs gandrīz nedaudz skrienot, devos tam cauri skatoties koku galotnēs gluži, pirmīt origo kad staigāju un skatījos griestos visapkārt un nespēju beigt smaidīt. Tik patīkami justies patīkami. Sajūta ka lietotu kādas happy pill's, vismaz tādu es to sajūtu iedomātos. Piestāju lai pačurātu un atkal jau nodomāju cik tas ir daudz daudz patīkamāk čurāt brīvā dabā nevis tajā traukā telpā. Mājās sevi pabaroju, uzņēmu jaunumus par smadzeņu aktivitāšu pētījumiem jazz māksliniekiem un hip-hop māksliniekiem, kā arī turpināju jau iesākto lasāmo. Esmu te. bu. Tagad joga, pēcāk duša un ar hipnozi miegā. Saldus sapņus bumbulīši. Tev tagad ļoti patiktu apēst plombīra saldējumu. Atcerējos, ka sniegs caur darba biedru atgādināja par saldējumu un gribēju šodien to iegādāties, bet man bija nauda tikai ceļam uz mājām, bet man vismaz sanāk izlikties, ka man tāds ir un coca-cola atdzisusi sniegā uz jumta pēc aktīvas ķermeņa noslodzes garšo pasakaini lieliski.

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

Labrīt!

Pēdējās dienās atmetu smēķēšanu un agri ceļos ar prātā programmēšanas audio ierakstiem. Smēķēšana pašlaik ir sasaistīta ar neforšām emocijām un kopš tā arī nav pat bijusi vēlēšanās uzsmēķē un katru dienu pastiprinu nepatiku un palielinu patiku pret tīru gaisu. Ar miegu šķiet arī kļūst labāk, vismaz sanāk pamosties tāpat vien ap 6 un neiemigt atkārtoti, vakaros arī sāk izdoties agrāk kļūt miegainam. Lai gan šī nakts bija interesanta ar to, ka man ejot gulēt likās, ka nekādi nespēju aizmigt un to ka biju aizmidzis secināju tikai brīdī, kad no rīta pamodos no tā, ka kaķis laiza lūpas. Pēdīgais sapnis bija vakarā man esot ceļa malā sākotnēji tankštelē, kur iepirku bulciņas un atvadījos no mātes, lai dotos stopēšnas tripā. Vakars pagāja ejot pa ceļa malu, kuram līdzās bija arī dzelzceļa sliedes, pēc brīža atjēdzos kā no miega ejam pa ceļa vidu. Nesapratu, kā mani nav notriekušas mašīnas, jo biju pazaudējis atmiņas par līdz šim noieto. Uzausa rīts un sastapu uģi, kurš piedāvāja Turcijas kamieļ cigaretes no pustukšas paciņas, vienu paņēmu, bet neaizsvilināju, noglabāju. Ņemšanas brīdī pienāca māte un teica, lai braucu mājās, bet es atteicos un kā šķiet devos cauri Rīgai tādai, kāda tā izskatījās manos bērnības sapņos, kuri bija veidojušies no retajiem tās apmeklējumiem. Iešana šķita tik ātra un nekontrolēta, ar sajūtu itkā būtu tikai viens iespējamais ceļš, kur iet, jo pārējo izskats atmiņā man nemaz nebija. Biju pārliecināts, ka ja pretošos ceļam nogriežoties apzinātā citā virzienā, nokļūšu tukšumā, vietā bez atmiņām, bez nekā. Te mani laiza kaķis un es pamostos saprotot ka gulēšanas programma arī nostrādā.

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Pēdējās 50 dzīves dienas

Pietiks dzīvot, jāsāk Dzīvot. Mēģināju izdomāt, ko es darītu, ja zinātu, ka drīzumā miršu, tā nu nolēmu pārbaudīt praksē. Pierakstīšu kā man ietas te - http://pedejas50.blogspot.com/

trešdiena, 2010. gada 13. oktobris

Tualetes dzeja

Man tualetē jau kādu laiku nav gaisma un lai varētu trāpīt podā jāpaver vannas istabas durvis un jāieslēdz tur gaisma.

Tā nu to izdarot secināju ka vel joprojām esmu tumsā. Vajadzēja arī atvērt acis. Tā nu čurājot radās šis.

I closed my eyes
To see what is light
I shut my ears
To hear what is sound

I starved for a week
To taste what i eat
I stabed my heart
To learn what i feel

Ietekme

Pēdējā laikā sajūta ka esmu zaudējis identitāti. Ļoti aktīvi apstrīdu visu ko domāju un arī to kas es esmu. Vai es esmu es(neatkarīga personība) vai tikai nejaušu apkārtējo apstākļu apkopojums.
Es daru lietas tā kā es tās daru, jo tā es izvēlos tās darīt vai jo manā pagātnē ir noticis kas tāds, kas jau iepriekš mani ir ievirzījis uz šo izvēli. Vai spontāna rīcība maz var būt spontāna.
Es sāku ticēt tam ka viss ko es daru, tas ir radies kādā pagātnes notikuma iespaidā un pilnīgi viss kas ir noticis ietekmē visu kas notiks. Vai es maz varu izdarīt kaut ko savādāk.
Ir cilvēki kas apzināti(nosacīti, jo viņi tā rīkojas kādas citas ietekmes rezultātā) spēj ietekmē citus, lai kaut ko panāktu, bet vairums to dara neapzināti. Piemērs, reklāma.
Tas vai es pasaku paldies vilciena kontrolierei, kad tā apzīmogo manu biļeti, vai nē sevī tur milzīgu potenciālu kaut ko mainīt. Vai arī notiekot kaut kam nepatīkamākam pasaku kādu rupjību vai ''šņuk'' un turpinu smaidīt tālāk. Viss kaut kādā veidā summējās gribi vai negribi to. Tāpēc izvēlos apzināti(nosacīti) ietekmēt jūsu izvēles. Apsolos nedarīt to savtīgos nolūkos, ja nu vienīgi velme, lai cilvēki justos laimīgi ir savtīga, jo tas padarītu arī mani priecīgāku. Apzinos un ticu ka to var izdarīt kaut vai tagad, ja mēs tik drusku mainītu veidu, kā mēs uztveram pasauli. Smaids tavā sejā nepaliks nepamanīts, tāpat kā stāsts par tavu kaķi.

trešdiena, 2010. gada 6. oktobris

Bezapziņā

No sev uzliktajām realitātēm uzliekam cits citam daļu savu realitāšu. Ja vienam nav pret-runīgas realitātes uzliekamajai realitātei, tad tas to uzņem nepretojoties. Ja realitātes nonāk savstarpējā konfliktā tad tās izmanto dažādas metodes lai sadzīvotu viena ar otru vai iznīcinātu viena otru.

otrdiena, 2010. gada 31. augusts

Lu’z’ni

Otr’a diena ar Windows 7. ‘Sodien pasp’el’eju Starcraft II un ieguvu offisu tagad caur kaut kadu live writeru m’e’ginu rad’it blog ierakstu. 

Ats’akas sttudijas un kas to b’utu dom’ajis ka n’esnu pa vasaru p’ar’ak daudz izdarijis no pl’anot’a, bet nebija nevainas.

Paldies par uzman’ibu.

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

Eiropas tripa dienasgrāmata [pirmteksts]

DAy1
Esam lidmašīnā. Neviens vel nav vēmis. Brisele. Stopējam no lidostas 1,5 h. Mūs paņem un aizved nedaudz aiz Briseles, jo mēs nemaz vel tur nebijām. Otrā mašīnā Atis uzpīpē kāsi ar šoferi. Baigi labi. Nostopējām čali, kurš teica Fuck un dzēra pie stūres aliņu. Portugālis. Nopirkām karti Holandes un ar ceturto mašīnu veikli nokļuvām Roterdamas centrā no kurienes īsti nezinam kā tikt ārā, ja nu vienīgi vilciens par 13 eirikiem. Dzeram Finlandiu centrā. Čilojam un sēžam saulītē. Nolikām uzrakstu pie somas, varbūt kāds paņems. Dzeram Finlandiu ar Fantu. Tiko sieviete nokrita ar moci palīdzēju piecelt moci. ''ŌH SHIT,'' viņa teica. Mūs gandrīz savāca policija. Teica ka pa HighWay iet ir aizliegts. Kur mēs esam? Sāk kļūt tumšs. Mēs veljoprojām nezinam kur mēs esam. Piektais variants par atrašanās vietu ir izgāzies. Mēs tomēr atradām idealu vietu teltij: kalnā ielejā- espat teiktu traku zaķu (*** vai pāraugušu varžu) ielenktā plakankalnē. Viņi izskatas varen draudīgi. Mums ir rupjmaize un Finlandija. Ā jā mēs esam blakus lidlaukam. skaļi. Finlandija iedzerta, rupjmaize uzkosta liekamies slīpi.

DAy2
7 ceļamies. Ir auksts un izskatās ka kuru katru brīdi var sākt līt. Dodu Haribo lācīšus un Atis iesmejas, bet mums nekā vairāk nav. Tikām pie stopa. Mums iedeva kūciņu. ŅAM. ESam Amsterdamā Vandelparkā, gaidam grupu. Esam visi kopā(gandrīz visi). Atradām hoteli un sarunājām 4 vietīgu istabu uz 6, bet tikuntā dārgi. Uztinu kāsi. Iepirkām paiku un drusku ieēdām. Tagad ar tramvaju braucam uz kautkādu muzeju. Muzejā bija lietas. Tur redzējām kādas narkotikas atstāj kādu efektu. Tagad izmēģinam vienu efektu uz muzeja jumta. Kefīrs: Halks sist-maza meitenīte sit pa krēslu uz nekā jumta. Labi skats uz Amsterdamu un mierīga sirds, jo šonakt paliksim Hostelī/ Dzeram freeway kolu. Nevaru saprast vai līs vai nē, bet Atis ir skujis kājas un domā jaunās spalvas izplēst ar skoču. Kaut kam jābrauc ar liftu augšā. Es to prasiju 3 reizes. Mazs puika apšļakstija kājas ar ūdeni garām skrienot. Atis, Klāvs un Uģis sēdēja sapīpējušies. Gājām pa labi tad līdz kanālam un tad uz leju. Pie riteņiem pīles buksē un ēd akmeņus. Varētu vakariņās ēst pīli ceptu. Atis veic kedas repair. Ja Atis ar pīli precēsies viņa teiks kvāā. Devāmies uz veikalu Lidl un nopirkām paprikas čipsus un kājas. Pirmstam vērojām avārijas sekas un kamēr tinām un Bandijām. Parkā draudzējāmies ar homeless no kalefornijas. Apskatijām parka mājīgās mājas. Koka karājas matracis un Spidermans ar savu ļauno zilo zirnekli un uzticīgo biedru trusi zālītē un kailo tanti. Kur palika papagaiļi. Klāvs ir sagājis sviestā. Stulbie vīneri nesmejas. Austris kļuva par slowmanu. Slowwatsoever. Bijām serkano lukturu distriktā.(ir ķeksīts dzīves žurnālā). Mazliet izpriecas klubā kurš aizvērās nepieklājīgi agri, ap vieniem. Ilgstoši pareizā ceļa un haša meklējumi, kuri beidzās veiksmīgi. Duša daži pa diviem. Pēc tam plānā miegs, bet nevar aizmirst izmantot, to par ko maksājam 25eiro. One guy said ''Here is nothing to be scared of - everybody is stoned'' I and he (Uģis, Atis gāja) somebody asked **have you been smoking everyday.

DAy 3
Labrīt
Guļam ilgi, šķiet laikā sapakosimies. Lidl ir lielisk. Parkā gaidam nedaudz pieliekam pie garstāvokļa. Viņas ir parkā pēc Latvijas laika, mēs pēc Amsterdamas - visi esam šeit, bet neredzam viens otru. Tātad būs laika māšīna mums būs 3d laika m. Katram citu ļim***si. Raptopredatoreontinins. TAbaka pa rem*** everywhere we come from Turcijā prasija why are you naked. kArtona paka McGaiver lenta. No tā zaļā var padzerties, bet zaļā lāča galva nokrita starp akmeņiem. Nozīmīgi no skmenme*** Klāvs: ''Vai teleportēšanu var uzskatīt par kustību?'' Un astoņi mazie stoneri atkal devās ceļā, būs grūti, bet rakstot mēs aiziesim. Stabi skrien virsū. Atis izskatās pēc terorista, kurš izskatas pēc tūrista, jo pelna ar biznesu. Īsti vīrieši peld parkā. Every body people. Lielas pilsētas ir lielas. Man ir bail te ir šaurs un skaļš. Uģis atrada nunčukus. Ir pagājušas vairākas stundas un mēs vel ejam, šķiet kāds no mums nojauš ceļu. Tagad ir pauzīte mazai uzkodai. Ak tas ir ļauns tramvajs kurš nav par.

****Krusta no sāna tumsā zīmējums****

Šķiet sākam medīt šoferus. Mēs ar Uģi nojaušam kur mums jābrauc. KArtes skandē savas dziesmas. Gari ceļi. Neliela rosiba stopēšanas nolūkā. Uģim kaut ko skaidro ļoti pie kartes. Mūsu pirmajā mašīnā nosnaudāmies jeb regulāri atslēdzāmies. Šoferis piebrauca apakaļ gaitā. Otrā masīna tika iztīrīta pirms sēdāmies iekšā. Slinkā stopēšana izdodas arī ar fūrēm. Šķiet tiksim līdz Brēmenei šodien, protams ja neizdomāsim apskatīt kādas palielākas pilsētas centru. Mēs esam lazg** stopētāji sēžam nolikām uzrakstu. Sēžam piestājina māšīna un paņem. Neko īsti nemanām Viss paslīdz kkā minimāli te pēkšņi vienā vietā te nākamā. Ideram kafiju diena atkal atgriežas atkal stopējot dejojams. Esam Brēmenē Yeah. Nav vairs zāles nav vairs action. Bet daļēji. Sēžam Mcdonaldā/ Izstaigājām caur mazieliņām un atradām parku kur nolikties.

DAy4
Pa nakti bija drusku pavēss. Pamostoties vāvere mūs vēroja un cilvēki sāka nojaust par mūsu klātbūtni. Atis sev uzlīmē plāksteri uz tūznas. Visi aši sapakojāmies un devāmies uz McDonaldu, lai sasildītos tie kas nosaluši. Tagad ejam augša. Nutelas un ievārijumi par brīvu. IZrādās otrais stāvs ir slēgts un mūs dzen prom. Esam sadalijušies Klāvs, Uģis un Atis dzer Beck's alu pie upes. Pie Ata lido mušiņas. Pilsēta. Alus nopirkts un ejam uz parku. Sentimentāli lielisks brīdis, mēs - Atis, Uģis, Klāvs dibinājām nosacīti pozitīvās mūzikas apvienību: ''Nosacīti'' 1. mēģinājums dzerot garšīgo plastmasas alu Nosacīti. Iztīriju rokas no sausuma es Uģis, jo aplēju tās. Redzam suņus zem spīda. Jau kādu stundu gribam iet ēst nūdeles. Vācietis nezināja kur ir vietējais bārs, kur var padzerties lētu alu, tādēļ, iedeva man 5eiro un teica: ''Here, take this and go buy some expensive beer!''. Ķīniešu resturānā labi paēdām. Satikām latviešus - 2. Teicām bijām Amsterdamā. Viņš ''Es zinu, kas ar jums notika, esmu bijis 3 reies. Saule spīd regejs nebēdājies nebēdajies ņem to viegli. Atis 2reiz ripoja no kalna. No pīlēm izvilkām kajas. Mēs kāpām kokā taču netikām īpaši tālāk kā sēžot. Klāvs nofočēja. JA UZ IELAS DOD, TAS IR JĀŅEM, A KUR NAV? Pudele maks'a 25centi. Damuit jāiet meklēt izmestās. Viņai ir divi bērni un deviņus mēnešus gribējās ēst gaļu. Ar briļukātiņu uz pirksta grūti maksāt. Depilācijas krēms palielina spalvu gravitāciju un tās izkrīt zemē. Satāvējām uz galvām 3. RAimulis. Atkal mēs paliekam 2 trijatā. Narkodīleris = tūrisma aģents - piedāvā tripu. Abi aizgāja.

Kamēr te cilvēki izklaidējas Austris, Agita, Toms bijām pameklēt kur palikt parkā, kurš ir tuvāk ceļam, kas iet uz Hanoveru. Secinājām ka esam kļuvuši par ekspertiem parka jautājumos(kur ir mīkstāks un tādā garā) Tak kad pēc tam bijām tikuši Lidl un savākuši Austra botas no bijušajām mājām, ventāmies saprast kurā pusē atrodas pārējie.
Beigās bijām tāpat nepareizajā pusē. Turklāt kādas 3h atpakaļ no šī brīža vilkām Tomam ārā ērci no vēdara ar Agitas matu. Tevs ar dēlu makšķerē tevs saka padod maizi Apēdu Padod biezpienu Apēdu Bļe tad apēd sliekas un braucam mājās. No ceļojuma pirmās dienas ir noticis viss, ko es neplānoju, jo es neko neplānoju. Pēdējo trīs dienu laikām man nav pāragra erakcija. Tas tāpēc ka Atis nolaiza. Mums ir conekšens. DZiedam dzismas un meklējam kādu kurš var nohustot. Klāvs sit ritmu un Uģis repo, atis dejo ***** Klāvs nodziedāja.\ Ko izlaidām ******* Tik pozitīvi viss notika. Atis ar Uģi pliki skraidija pa Brēmenes parku. Aģis un Utis arī pārējie dodas. Esam bārā ala dzeram runājam angliski, bet visi mums saka ka jāiet prom gulēt un dusmojas, bet mums vienalga. Everybody gere drink their own bier, smoke thier own weed and hav un-protected sex. Yeah. Atis remembered that he have been using his pants for more than 2** but then he remembered that he and i(uģis) we were run-ning in the nude(ar basiem dibeniem) inon the park. Klāvs ļoti dusmīgs. Klāvs ļoti dusmīgs jo mēs abi dzērām alā un negājām nekur. Viņš like real izmetējs mani izveda aiz kakla no bārā. Yeals. Klāvs spēra sētai. Now we are in park where we cannot be and its - ''VAFLE TIME'' we faund a vafle map 1 There is Vafle threas ure something about weed. There are society of vafle men and stoned weed society who are *** stoned and hai***** I write in dark Atis telling about vufles an.. highstoners.

DAy5
ES strādāju resturānā Amsterdamā,kurā ir kāzās 2 piecdesmit gadīgiem cilvēkiem. im cinda soond so i was dancing all the time. The wife wasnt happy so at the ending she took me for a dance to make her husband jealous and it worked out. Pamodāmies pie liela ezera. I will wear Bakis socks today so its rohujpohenrol time. Vāveres ēd mūsu pārtiku kamēr guļam. Atis iztīrija ausis un degunu. Starpcitu ir trešdiena sestais un griežam nagus jo tie jau ir gari un kefīri. Uģim un Atim esot netīri mati. Mēs dodamies ceļā ir jūtams neliels emocionāls saspringums. Dalīšanās un apvienošanās. Klāvs ar tomu dodas ceļā pārējie tikmēr apmeklē veikalu. Atis un Uģis izvēlas stopēt kamēr citi izvēlas šortcutu ar vilcienu. Mēs esam noskaidrojuši tankshteles atrašanos vienkarši sēžot ielas nomalē. We want into book shop and when we saw that thay dont have white paper we got it. Sēžam jau kādu laiku benzīntankā. Atradām jaku ceļa malā un paņēmām to līdzi. Jau stundām ilgi esam ceļa malā, taču nēsam paņemti. Tikko kā apēdām(centāmies apsest0 litru saldējuma, sokolādes ar gabaliņiem. Šķiet Berlīni sasniegsim pēc dienas vai ar nākošo mašīnu. Mūs paņēma irānis un izmeta kaut kur. Te staigā gailis. 200km/h un ātrāk esam pusceļā. Satikām itāļus no Berlīnes kas brauc uz Parīzi. Paēdām iedzērām jogortus. OSKAR PETERSEN -piano jazz player This is in car, only 270km left. Atis found VAFFLES in his bag. It's VUFLE Time!!! Zīmējam saules sēnes puķes bultas Dzeltanais flomīts ko nometa zemē bulgārs sasmērēja man rokas. Uģis ēd bulgāra maizītes. Atis neēd, jo domā ka tās varētu būt saindētas un jo tajās ir gaļa. Uģis probably will mirt. Some dude tok us. We were speaking in English for a while. We came to conclusion that Atis is going to not change attitude to vegetorians but brainwash meat eaters that vegetarians are people and others are meateaters. Lielisks kondicionieris. Kamēr Atis un Uģis sēž mašīnā, Austris un pārējie sēž maķītī Berlīnes centrā un meitenes kaut kur citur. tiko gulējām +******************8888** Nav nejausmas vai te kaut ko uzrakstu jo acis **** tumsā nerāda.

Mēs atklājām ka cilvēks kurš mūs atveda bija priesteris no Bernau un viņš krāpa dievu ar sievieti no parking laukuma, kura pēc tam devās krāpt dievu uz citu parking lietu ar citu priesteri no kādas citas pilsētas netālu no Berlīnes. Un uz sienas tas viss bija rakstīts un tāpēc arī ūdens pumpī nebija ūdens, mēs ejam kost. We found a graveyard and deside that this is the safest place to sleep because everybody is dead here. We were going in circles we saw a sea man. We again came to the point where we met priest man. There are walls everywhere in this city. Just heard third bell - soon we will be crusified. We met a guy who where going to buy a beer. We joined him. HE had a weed. We are in park. High, again. He is Oli Language is taking over us. Siting in te (in the) park. Somehow we in the town eating white chocolate. Zaudēju realitāti. Uģis guļ. Kaut kāds puisis pieāk un runā ar 2 meitenēm vilcienā taču nevar saprast ko viņi saka, jo ir ļoti kluss vai kādā man neizprotamā valodā. Mēs jau kādu laiku stāvam stacijā. neatminos kā esmu šeit nokļuvis, bet šķiet braucu no Bernauas un Berlīni, jo tāda man biļete rokā. Izkatās ka vīrietis ļoti glaimo vienai no metenēm, bet es nezinu nedzirdu vārdus, ots variants ir ka viņa ir nobijusies. Škiet pareizais bija trais jo viņas veikli aizdevās prom. Nogulējām vilcienu nē pieturu. Esam kur otrā Berlīnes malā. Uģis tīra zobus. Atis pipe. Laikam jāieēd. Nokļuvām Berlīnes centrā un sākām mest lokus līdz atradām pārējos.

KAmēr Atis un Uģis izklaidējas kapos Agita, Austris, Klāvs un Toms PAlikām Berlīnē pa nakti. Līdz Berlīnei nestaigājām, bet izmantojām vilcienu. Bramcat 5h un vairaks reizes pārsēžoties nonācām galā. Pirmais uz kurieni aizgājām bijaMcDonald. Un jā Klāvs pa ceļam bija sameties lētas Lidl aliņus un iepazinās ar kādu vācieti. ESot stacijā vaidzēja atrast veikalu, kur nopirkt Jēģermeisteru. Veiksmīgi iepirkušies devāmies uz lielāko kartē redzamo parku. NoParkojušies sākām meklēt J-meisteru. Kad bijām pusē uzradās lapsa. Bijām sabijušies. TAD aizdzinām lapsu un turpinājām dzert. Pudele beidzās ātri un bija jādodas gulēt. Gulējām nevis krūmos kā pierasts, bet vienkārši pļavas vidū. TAd arī uzradās lapsa otro reizi. Vadzis bija pilns un truka, Agita ierosināja iet uz staciju gulēt. Ieradāmies stacijā un secinājām ka krēslos aizmigt nevarēsim. Dodamies uz otru jau mazāku parku. Pa ceļam sabīstamies no lapu čaboņas un visādu aitu mašķu :D Beidzot izzvēlējāmies kur paliksim un izklājām guļammaisus. Miegs ir salds pirmā stundā, bet tad to iztraucē lapsa kura Austri rausta aiz somas. Visi esam pamodušies un lapsa aizdzīta ar svilpieniem saucieniem un botām. Toms atkal visu ir nogulējis. Agita ierosina atkal doties uz staciju, bet mēs palikām. Klāvs varonīgi palika nomodā.Un jā pāris minūtes pēc lapsas bija atnācis liels suns un aprēja mūs. Laikam paveic;as ka net;alu bija viņa samnieks un savāca viņu. Atgriežoties pie tā ka klāvs varonīgi sargāja nometni. Viņš nav izgulējies un esam McDonaldā, kur nomazgājāmies un izdzērām pa kafijai. klāvs jutās laimīgs jo atkal ticis pie sadeguša burgera. Tajā laikā ierodas ari Atis un Uģis. Tā nu apmaināmies ar piedzīvoto veselīgi pasmejamies un turpinam sēdēt.

Day 6 [Ultimate survival]
First impresions: Berlīne smird pēc urīna, šeit nav cilvēku ir daudzas masīvi lielas celtnes. Attālumi lieli. Apsaktijām ielas un citas celtnes. Global Warning bezrūpīgā gaisotne. Nevar atrast lētos super šopus Svētdienās visi ciet esot. Nosnaudāmies kalniņā parkā. Atis sakārtoja somu. Varētu nomazgāt kājas un dupsi. Ik pa stundai skatoties pulkstenī ir pagājušas 15 minūtes. GAndrīz nokavējām vilcienu, bet nē! Braucot ārā no pilsetas tā šķiet sireālistiski zombēta. pēdējā doma tikuntā ir urīns. Visi atpūšas zālītē pie lidostas un gaida pārējos lai būtu visi. Konrad alus ir garšīgs, laikam čehu. Vācieši apsēdās manā tualetē. Šķiet ka gulēsim pļavā pie lidostas. Ir 3 naktī novilku bikses jo ir pārāk silts, visi guļ.

DAy 7
Pamodāmies zaļā pļavā opā opā.
Iztīrijām zobus un sejas opā opā
GAidam uz lidmašīnu. Uģim atļāva paturēt nazīti. Patīkams pagurums. Ceļu nogulēju. Patīkami ka mašīnas uzreiz stājas. Beidzot izmantojām LV LT kartiņu. Angļu valodu sāk nomainīt krievu. Uģis stāvēja ceļa malā pilnīgi kails. Mūs paņēma klusi runājoša serkanā kleitā esoša sieviete, kurai mašinā skanēja love songs. Uzceļa daudz remont darbi. 100km/h šķiet ļoti lēni. Tiko izbraucām ar policijas mašīnu. lietuvā smird pēc sūdiem. Šajā dienā braucām ar gandrīz tikpat daudz mašinām cik visā iepriekšējā ceļā kopā. Vel tikai 20 km no Bauskas līdz Iecavai. Visiem citiem veicās stopēšanā un tika iecavā kādos 15:00 Iepirkām grādīgo un devāmies pie raimondas uz mājām.
Krišjānis saks: '' Viņš labāk nestāstīs anekdoti...''
Stpējot no kauņas latvieši ir ļoti neaktīvi kaut arī pasaulē visi lavieši ir mūsējie, bet nu.....
Pie Raimondas kruti nomazgājāmies un Austris noskuvās.
TAgad te ir 18 cilvēki un ir jautri.
**********************************
Pirts, ballīte.

DAy 8
Lieliski sapņi un +28 grādi, līdz tik pirts bija atdzisusi. Sakārtojām mantas un domājām ko darīt tālā - palikt vai braukt. Visi guļ. Utis un Aģis ēd smily face maizītes. Visi veljrojām guļ. JA telportējamies kustībā vai nākamajā vieta saglabājas kustiba. Kas ir atskaites punkts? Ja teleportējamies vai tie esam mēs vai visi pārjie? Teleportēt visumu atiecībā pret mums.Sapņos mēs jaucam realitāti ar sapņiem. sapnis sapnī. Ceļojam sēžot. Jādodas ceļā uz mājām caur Jelgavu un Tukumu.Tomēr abi mēs uz Rīgu pulkstens 17:00 un mēs tikai tagad kustamies uz Rīgu. Daudz lietas prātā grozās.