man patīk zināt.

Sapnī ar noteiktā integrāļa palīdzību rēķināju savu vidējo alkohola patēriņa daudzuma paātrinājumu pēdējajos 7 gados.

This rock rocks

Cik gan apbrīnojami ātri pazūd nauda, ja jūt tās esamību. Maku nelietoju un šādā laikā salst pirkstiņi, kuri knakstās pa tā jau caurajām kabatām, lai vaidzības brīdī aši varētu iepirkt kādu našķi. Saņemot algu, pusi notriecu jau tajā pašā dienā, tā vienkārši bija parokai. Tas pat nav slikti, jo naudai ir jākustas, lai augtu ekonomika. Otru algas pusi nākamajā dienā biju jau norakstijis uz caurās kabatas zudumiem. Biju apbēdināts uz pāris minūtēm tikai kamēr pārbaudiju visas kabatas 3 reizes un somu izostiju, bet tad samierinājos ar zaudējumu, nodomājot - tāpat būtu nodzēris. Vēlāk tā atradās zeķē, bet tā jau tagad ir cita nauda.

Pārdodu šo akmeni bildē par 1 santīmu!

doma tumsā

eju vakarā pa apgaismotu ielu un nodomāju - tumsā es jūtos drošāk. Aizveru acis un atveru tikai, kad esmu jau ieskrējis ielas malā novietotajā mersī. Gadās, bet tad ielu laternas izdziest un pietam izdziest visā rajonā. Aiz priekiem vel paklaiņoju pa tumšajām ielām pirms devos mājās.

Studenta dzīve 1.nedēļa

1. diena

Svarīgi vīri un sievas runā runas. Iegūstu savu pirmo studenta apliecību un parakstu līgumu ar RTU.

2. diena

Lekcijas. Mācos gandrīz.

3. diena

Pēdējā lekcija, kurai bija jānotiek LU ģeogrāfu fakultātē nenotika.

Ejam dzert? Ejam!
alus alus alus. tekila tekila tekila. Attapos policijas busiņā, kurš aizveda līdz paredzētajai guļvietai. Dārgs taksis. Pazaudēju savu pirmo studenta apliecību.

4. diena

pohdien-brīvdiena. Fotoorjentēšanās - pastaiga Ķīpsalā.

5. diena

lekcijas. Uztaisiju jaunu studenta apliecību ar jaunu bildi. Turpinājumā 3 brīvdienas.

Augusts - atturības mēnesis

Tā kāds twitoja šodien.

Pēc zvēra, sopēšanas biedra ietekmē, nolēmu aizvietot alkoholu ar saldumiem. Kamēr cilvēki apkārt dzer grādīgos, ēdu konfektes, šokolādes un citus pienus. Pēc pirmā mēģinājuma ejot mājās, jutos krietni ierēbis, bet labākā veidā nekā no alkohola, tāpēc turpināju šo saldo ceļojumu.

Blakus efekts tā kā regulāri sūkāju konfektes sanāca arī nemanot aturēties lielā mērā no cigaretēm.

Dienā uzsmēķējot 1 vai nesmēķējot vispār. Par zobiem ar rūpējos krietni vairāk, kā nekā daudz cukura.

Tad atturībām vel pievienoju kafiju. Kas man ir spēcīga atkarība, jo nereti izdzeru pie 7 stiprām kafijām dienā. Ir visai pagrūti, bet aizvietoju to ar tēju, kuru esmu sācis lietot 3reiz vairāk kā parasti.

No tējas ar varētu aturēties, bet vel ne tik ātri, vel nesmu pieradis pie pārējā trūkuma.

Un ko tālāk? Saldumi un tad jau mierīgi no ūdens un gaisa.

oj

Izlaiduma ballītes 5 dienas bija lieliskas.

Tālāk.

Nez ko man studēt?

Zvērā.

ABBC

šlipse. IR

telts. IR

Esmu gatavs izlaidumam.

Brauciens vienatnē

Mērķis kartē bija atzīmēts. Atlika tikai savākt kaut ko ceļam. Svarīgākās lietas 4vietīga telts(braucu viens, bet cita nebija pie rokas), katliņš, bļodiņa, roltoni, 5 maizītes šķēles, sauja zirņu, sērkociņi, ūdens, garā apakšveļa, cigretes. Man nebija pārāk daudz naudas.

Izbraucu 17:45 ar domu būt galā pirms tumsas. Vel nebiju ticis ārā no Jūrmalas, kad jau kājas sāka manāmi nogurt. Sāku ēst zirņus. Vel tikai 50km, sāk līt. Lietus mētelis virsū, paslēpju cigretes un, cenšoties ielikt maisiņā telefonu, to nometu zemē peļķē. Kopš tā laika nav strādājis. Līst, līst, līst, nelīst - tas tik drusciņ, līst. 25km pa lietu. Turpmāko ceļu žuvu un sāka jau rietēt saule. Sāku skaļi dziedāt. Parādās migla un iebraucu priekšpēdējajā ciemiņā. Tas bija prieks. Migla kļūst biezāka un nu jau neredzu tālāk par 20m, tādēļ tā savādi palika, jo precīzi ceļu nezinu un saule jau ir norietējusi. Garām noskrien stirniņas, izbraucu no miglas un iebraucu Uguņciemā. jes jes vel lielāks prieks. Atrodu īsto vietu, uzceļu telti, iekuru ugunskuru, izmantojot veco matemātikas eksāmenu lapas. Sāku žāvēt kedas un kājas. Sildu ūdeni roltāniem. Esmu pārguris un eju gulēt. Tas ir tik neparasti gulēt 4vietīgā teltī vienam, kad tuvumā neviena nav. Katra skaņa liekas, liekas drusku biedējoša. Kaut kā izdodas aizmigt.

Sapnis.

Braucu ar riteni ciet acīm. Atveru acis stūre deg. Atmostos un atveru acis tomēr nedeg. Atmostos velreiz un nesaprotu, kur esmu. Pieceļos pastos apkārt un guļu tālāk.

Otrā diena. Kad pamodos, pēc saules spriežot, bija aptuveni 12. Apskatiju apkārtni. Brokastu roltoni un kafija. Pēdējo pusi maizes šķēles atdevu sunītim, kurš atnāca un man gulēja uz kājām kamēr ēdu. Man vairs nav nekripatiņas ēdiena, tikai vel kāds pus litrs ūdens un 45santīmi.

Vel pažāvēju kedas un savācu visu. Pabraucu gar jūru, ieēdu mellenes un spēka pilns sāku braukt. Apstijos nedaudz uz zvejnieksvētkiem Mērsragā un Engurē. Sāku just, ka līs. Man likās, ka to redzu piestāju autobusa pieturā, lai uzliktu plēves. Pēc 5 minūtēm arī sāka līt. Piebrauca arī opis ar melleņ grozu un 0.2 3graudnieku. Viņam līdz mājām 200 m man 45 km. Parunājā par darbu Latvijā un ārzemēs, par politiķiem un melleņu pozitīvo ietekmi uz redzi. Palika siltāk. Pasēdēju ar viņu līdz beidza līt. Protams, atsāka līt tieši tad, kad noņēmu lietusmēteli. Vairs jau nespēju braukt ātri noguruma dēļ. Tā kā telefons nestrādāja un lapiņa, uz kuras biju uzrakstijis nummuru gadijumā, ja telefons nestrādā, izrādās bija vienīgā lieta, kas nebija kādā no anti-lietus maisiņiem, es īpaši necentos aizkavēties ne Ragaciemā, ne Lapmežciemā. Sasniedzot Jūrmalu nokāpu, lai atpūstos un sapratu, ka īsti nespēju stāvēt tāpēc pagulēju slapjā zālē. Saņēmos un turpināju braukt, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka jebkurā brīdī varētu vienkārši nokrist. Piestāju pie meža un ilgi ēdu mellenes spēkam. Un tad lēnām izbraucu cauri Jūrmalai. Mājās, pamatīgi paēdu un gāju gulēt.

Patīkams piedzīvojums. Novērtēju mājas un ēdienu vairāk ne kā pirms tam.

Mellenes

Pēc garas nakts dods mājup caur mežu. Nežēlīgi gribas ēst, esmu tikai dzēris. opaaa! Mellenes. Sagribas tās ieēst ar pienu un cukuru, bet tā kā vienīgais veids tās dabūt līdz mājām ir plaukstās, tad, zinot sevi, ka es tās apēstu pirms būtu nokļuvis līdz pienam, izdmāju plānu - Apēdīšu tik daudz, ka vairs negribēsies un tad bez problēmām aiznesīšu. Lielisks plāns, tik nav nemaz tik viegli pieēsties no mellenēm, kā pēc 1,5 stundām secināju un vinkārši saņēms un aiznesu mājās.

1 laba ziņa.

A līmenis matemātikā.

ņam

No rīta bija ļoti garš sapnis, kuru nepierakstīšu. pavidam iespējams reāli sarunājos ar māti un viņa teica, ka turpmās 2 dienas esmu atbildīgs par citu pabarošanu, jo viņa brauc uz Liepāju. Neatcers kad esmu pavadijis ēdiena pagatavšanai mājās vairāk par pus stundu, š0dien ņēms stundas 3 vismaz, bet sanāca lieliski.

Sāpe sāp. Naktī tik īpaši un atkal tas murgs par it kā ideālo pasauli. Mani šausmīgi tā pasaule biedē.

Šī dzīve sūkā, bet sūkā labi!

http://gg.klab.lv/278482.html

Muļķīgi

Es gribēju redzēt tumsu, jeb neredzēt gaismu. Aizvēru acis un aizspiedu tās, lai gaisma nevarētu izpiesties plakstiņiem. Īsti labi nevarēja saredzēt, likās pārāk gaišs priekš tumsas. Ašā doma - skatīšu to ar vienu aci, lai labāk var saskatīt, otru atvēršu.

Nez tas ir normāli aizvērtām acīm redzēt, ko līdzīgu ko agrāk TV kanāli rādija bez signāla tik tumšāk. Ja tā padomā gaismā to ar var saskarīt, bet vārgāk.

Braukšu tur, kur nebrauks tie!

Darbs un domas

Pļāvu zāli un domāju. Domāju par visu ko. Domāju tik daudz, ka pazaudēju atmiņas par to, ko daru. Neatceros pēc kādas shēmas to dariju, neatceros kā būtu iznesis zāles kasti, tikai domas.

Domāju par dzīvi, ko ar to darīt. Sapratu, ka tā būs krāsaina.

Domāju par naudu tad darbu tad ēdienu. Un nonācu pie secinājuma, ka esmu gatavs strādāt, pat ja mani tikai pabaro, iedod aliņu par dienu un atmaksā ceļu, ja nav tālu no gultas varu braukt arī ar riteni.

Domāju par cilvēkiem. Par cilvēkiem ar kuriem iepazīstos, un kā ar tiem iepazīstos. Gribu vel iepazīt un pēc iespēja neparastākā veidā.

Domāju par fiziku. Cik daudz es no tās vel nezinu, bet ceru vel uzzināt līdz 3dienai.

Domāju par ģimeni. Mazie kaitinošie nelieši, bet man ir pietiekami interesanti, lai būtu apmierināts.

Domāju par sportu. Esmu daudz iekavējis.

Tādas domas ir tik lieliskas, kad aizmirst mirkli un paliek tikai domās. Sīkumus tomēr paturēju sev.