Naktī uz pirmdienu.
Vakarā pastijos mazliet discovery, kurā rādija par kāpuru, kurā dzīvo citi kāpuri un ēd viņu, bet neaiztiek nevienu svarīgi orgānu, lai viņš varētu darīt savas lietas. Mazie kāpuriņi pietam veido 70% no lielā kāpura masas. Kād mazie ir gatavi viņi izdala fermentus, kas paralizē lielo un izgraužas ārā un sāk iekūņoties savos tīklos. Intresantākais ir tas, ka pēctam kad lielais ir atjēdzies viņš ar saviem tīkliem palīdz mazajiem un paliek pie viņiem lai tos aizsargātu no citiem plēsējiem, līdz nomirst no bada. Mazie lielā prātiņu ir sačakarējuši.
Sapņa daļa.
Redzu no malas. Šis pats kāpuriņš redzējis zirnekli un sāk staigāt ar kā zirneklis. Pēctam ierauga skudru. Redzu no kāpuriņa punkta lielu skudras galvu. Kāpuriņam rodas, kas līdzīgs, taču saglabājas kāpura skaistās krāsas. Tad sastop mazu čūskiņu, kura skasti lokās un nodomā Nez ko es pīpēju?
Kopš pēdējās filozofijas stundas un pāris zinātniskajiem rakstiem domāju par to, kā panākt spēcīgi baudāmu sajūtu, nelietojot apreibinošas vielas vai seksu. Cilvēki ir viegli ietekmējami.
Šodien saldā miegā nogulēju vairāk kā pusi no mācību stundām. Patiešām saldā miegā.
4 komentāri:
Mūzika gluži neskaitās kā viela, bet mēdz apreibināt, iepriecināt, novest neprātībā, pacelt spārnos.
mūziku jau pazīstu. Doma ir par tās izmantošanu reizē ar kaut ko. Cits variants ir absolūts klusums.
Svarīgs ir lietošanas veids.
značit izmanto narkotikas audio formātā. uzgūglē.
vienreiz man no vinam nobira vafele
Ierakstīt komentāru