Esmu latvenergo teritorijā blakus mājai. Tur visa zeme ir ledū. Notiek slidošana.Es teiiktu ir diezgan pavēs. Ja es to saku, tad tā arī ir. Slidojot vaidzētu palikt siltāk, bet šoreiz nē. Tad bija skaisās sapņu meitenes aina. Apskāviens un pamodos. Atveru acis. ''Skaids!'' Logs vaļā, esmu pamatīgi ietinies segā un muskuļi, tādi stīvi no aukstuma.
Pavasara dienas daļa.
Tā kā paēdu vācu valodas laikā, pusdienu starbrīdi aizvadiju ppi (pīpētava pāri ielai). Spīdēja saulīte un sildija mūs. Vienu brīdi pat karsēja. Sēdēju uz soliņa smēķēju cigarillu un izbaudiju sajūtu. Vienīgā velme ir sēdēt. Ejot uz ppi, doma bija neatgriesties skolā, tāpēc droši sēdēju tur vel pēc stundas sākuma. Beidzot saņemoties iet, gribēju paņemt mantas no skapīša un doties prom, taču noliku jaku un devos uz stundām. Nezinu kapēc tā izdariju, varbūt biju norēbis no pavasara sajūtas un nesapratu īsti ko daru. Turpmākos starpbrīžus devos arā elpot gaisu un sildīties saulē. Mazie dzīves prieciņi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru