bez sīkumiem.

Nosapņoju ļoti palēlinātu sajūtu, kur, mašīnai strauji sabremzējot, es nepiesprādzējies lidoju pretīm priekšējajam sēdeklim. Cits sapnis man atgādināja, cik ļoti es vēlos rakstāmmašīnu, kad es to stiepu ārā no pamestas mājas, kurā atstāta visa iedzīve. Tur bija tik daudz vērtīgāku lietu, bet man vaidzēja tik šo vienu. Un pēdējais no atmiņā palikušajiem man parādija, ka ir lietas, kuras no sirds vēlos, bet kādu stulbu aizpriedumu dēļ nerealizēju.  

Apņemšanās

4dien Dzintaru parkā smēķējot radiju sev noteikumu 1 cigrete - 6 minūtes skriešanas. Pagaidām pēc rupja aprēķina esmu 3,5 h iekavējis. Grūti pateikt vai sākšu mazāk smēķēt vai vairāk skriet, bet abi varianti ir neslikti.

Brīvdienu spams

Maija brīvdienas.7dien biju nonācis līdz ārpus realitātes sajūtas. 

4dien pēc negulētas nakts skrēju 1. maija skriešanas sacensībās, kuras nbija 1. maijā. paspārdiju bumbu pie jūras un beigās vel sagiezos karuseļos. Nonācis mājās aizmigu vel pirms hokeja. 

5dienu pavadiju Gaujā pie jūras, tad mežā lecu no priedes. Kājas trīcēja, bet lēciens tukšumā bija pārāk vilionošs.

6dien lauku darbi, tad pie Andra Naudītē, izstaigājām jumtus un citus laukus. 

7dien vel joprojām pie viņa un pāris stundas klaiņojām gar upi, caur purviem, mežiem, pļavām, un karjeriem. Ceļš uz Rīgu ar nebija slikts. Patika būt ceļā. Nokļuvu Rīgā nobaudiju Brenguļu alus Gaujā. Jutos vienkārši netīrs, noputējis, bet patiesi priecīgs. Mikriņā uz Jūrmalu bija tik patīkami pagulēt. Zināju, ka mājās nebūs internets, bet vietējajā veikalā sapratu, ka iespējams nebūs arī elektrības, kas ir ļoti sen neredzēts brīnums. Pagalmā kaimiņi sveicināja ar ''Ej atpakaļ no kurienes esi nācis.'' Skaidrs.Kā nekā hokejs paredzēts.elektības arī nebija, bet nevaidzēja ar. Hokeju noskatijos Lielupē tenisa kortos. 

1diena Ielīdu vannā svečugaismā un klausijos mūziku uz mega atskaņotāja, kurš par brīnumu bija ar pilnu bateriju.  Pārējo dienas daļu pavadiju pastaigās vienatnē, parkā lasot grāmatu un ik pa brīdim, kāds paziņa mani uzgāja un šo to pastāstija. Nevaidzēja neko pielikt, neko atņemt.

ķīmija

Nolieku galvu uz aizmugurējā galda...

Man ir milzīgi balti spērni un es eju pāri plašam klinšainam laukam. Tālumā mani jau gaida milzīgs liesmām veidots pūķis, kuram sirds vietā ir redzams olai līdzīga zili ledaina bumba, kurā ir mana dvēsele vai kas tāds. Nostājos pretī pūķim ar paceltu zobenu. 

Un tad durvju rokturis veras, nostrādā refleksi un es jau atkal izliekos, ka kaut ko mācos.

Atjaunošanās

Šodien jutos patiešām labi.

Pamodos ap 12. Es nesmu slims, vienkārši noignorēju skolu. Gāju paskriet. 30 minūtes bez apstājas tempā - ideāli, tik īpaši kad uzsprinto 100 metriņus un turpina normāli. Drusku dūra, elpot šad tad pagrūti, bet skriešanas sajūtai tas drusku vaidzīgs. Tad pavingroju un dušā aukstā. Sāku mācīties. Meklēju kaut ko ar vismaz 8 ķīmiskām vielām, lai tās aprakstītu. Atradu Nicorette. Sapratu cik tur sūdīgas vielas iekšā un 1 ieņēmu, jo cigretes nebiju nopircis. Pēctam nolēmu, ka nepirkšu ar, tāpat šodien nejutu nekādu velmi pīpēt. Izdariju vel šo to noderīgu un palasiju fizikas grāmatu. Sapratu, ka man patīk fizika vismaz atomu līmenī ļoti. Tagad skatos iedvesmojošu dokomentālu filmu par cilvēkiem, kas pārtiek no tā ko citi izmet un neslikti viņiem sanāk.  http://skippingwaste.trashwiki.org/

Čūskas

Žēl ka sākums jau drusku piemirsies.

Būdiņa kokā no dēļiem. Istaba ar sienām grīdu un priekštelpa tikai ar grīdu. Esam tur es, Kc Uģis un nepazīstams Mārtiņš.

Es un Uģis esam atraduši mazas pusmetrīgas dzeltanas čuskiņas indīgas nopratu. Esam tajā istabā un spēlējam UNO kārtis, tad mana čūskiņa pazūd un es eju to meklēt uz priekštelpu.  Tur zaļi zari visapkārt. Noguļos uz zemes lai pastītos vai nav kur ielīdusi. Apguļos uz muguras un sajūtu, kā pie manas paduses pieskaras gluma pasmaga lieta. Nojaušu, ka tā ir liela čūska. Man liekas, ka ja nekustēšos tā ar laiku aizrāpos, pēc tam, ja nekustēšos tā padomās, ka esmu viegls upuris un apēdīs mani. Man tāpat miedziņš nāk aizveru acis un iesnaužos. 

No rīta pamostos, sarkanais krekls rokas un krūšu apvidū ar ķūskas glumo lietu. Uģis iznāk ar abām dzltanajām čūskiņām un saka man, ka tur pat vien bija palikušas. Maŗtiņš stāv ar lielu žņaudzējčūsku rokās, kurai ir milzīgs vēdars un saka man, ka tā apēdusi manas žurkas no burciņām. Esmu apmulsis, kāpēc lai man būtu dzīvas žurkas burkās.

Nokāpjam uz zemes, kur spēlējas kaimiņu mazās meitenes. Atkal pašausminos par jaunā monopola norēķinu kartēm, paņemu savu čusku un dodamies mājās.

Pamostos, pie atvērta loga.

Paģiru otrā diena

Armijas nometne. Paugurains apvidus ar izkaltušu zāli. Tālumā deg kūla. Pārīts angāru, teltis, veca zemnieku māja un škūnis. 

Esmu jauniesauktais tāpat kā vel aptuveni 30, kas atbrauc ar mani. Cilvēki ar mani uzsākot sarunu prasa vai es nesmu gadijumā sapīpējies. Katru reizi atbildu nē un nodomāju kapēc man to prasa.

Cik noprotu ir kara situācija un mūs trenē pirmajām rindām. Tulīt paredzēts šaušanas treniņš, bet ziņo, ka ieradies kāds kruts virsnieks un jāiet to sagaidīt. Es un vel puisis un meitene izdomājam aizlavīties, jeb iet pasēdēt šķūnī. Pēc kāda laika dzirdami šāvieni. Paskatamies laukā. Pāri laukam skrien bārdaini vīri un šauj uz nometnes pusi. Saprotam, ka esam pavidu ienaidnieka spēkiem. Sākam tos pa vienam nošaut, taču pēc 3 šāviena saprotu, ka pistolē var ielikt tikai 3 lodes, pēctam jāpārlādē. Bārdainajiem vīriem ir jaudīgāki šaujamie, bet mērķēšana nav viņu stiprā puse.

Kādu laiku tas jau notiek. Sašauju vienu plecā, taču man jāpārlādē, un viņš jau ir klāt... Nākamais ko atceros esam viņu lazaretē un un dzeram gardu alu.

Pamostos. 

Agri no rīta.

Izlēju asinis pusi litra un kas vel jaukāk. Pēc mēneša, ja pārbaudes būs labas, varēšu nodot trombocītus. 1 - 1,5 h sēdēt, filtrējot manas asinis, reizi 2 nedēļās un saņemt par reizi cepumus un 20ls. Cerams, ka man patiks tur sēdēt tik ilgi.

Lācis

Sapņi.

Mēģinam pārdot lāci japāņiem. 

Esam bedrē ar kastēm un lāci. No augšas skatās japāņi melnos uzvelkos. Mēs kaut kā bīdam kastes lai panāktu kaut ko. Sākumā sabīdam kopā divas kastes un es uzlieku tur gaļu. Lācis to apēd un tad sāk vajāt mani, jo sajūt gaļas smaržu no manām taukanajām rokām. 

Vajāšana notika 2 reizes 2 sapņos.

1. sapnī es turējos iekšpusē starp kastēm. Mani noķēra un apēda.

2. sapnī skraidiju apkārt bedrei, līdz mani palīgi uztaisija trepītes no kastēm un es izglābos.

Pēctam nokļuvu fizikas formulu pasaulē. 

Tas izpaudās tā, ka krāsainas formulas vienkārši lidinājās apkārt.

Nāve

Otrdien Viņa atstāja šo pasauli un nonāca zemesvēžu paradīzē.

Viņa citiem bija tikai zemesvēzis, bet man nē... man vel ir grūti par Viņu runāt. 

domas

Kaut kad nedēļas sākumā, ejot no PB uz staciju.

DOMĀJU!

Gribas ēst.

man ir 73 santīmi

Varētu paņemt hotdogu narvesenā.

a bet viņš maksā ap latu.

McDonaldā gan varētu, ko atļauties un gan jau somā vel ir sīcene.

bet mcdonalds nav īst pa ceļam un no viena burgera nevaru paēst.

pareizi, man kartē ir nauda.

jāņem hotdogs.

bet varbūt 3 burgeri būt labāk.

Esmu jau nokļuvis vilcienā

tralilalilā

Es tak gribēju ēdienu. :(

et no otras puses, tāpat man hotdogi un burgeri pārāk negaršo.

7 stundas

tieši tik man trūkst, lai visu izdarītu kārtīgi.

L

Attaisiju žalūzijas, novilku drēbes, paņēmu Remarku, apgūlos un baudiju sauli un grāmatu. Bija karsti. Pēctam iegāju karstā ar tai sekojošu aukstu dušu. Labs veids, kā norēbt, tikai jāuzmanās no tā ka nenokrītu, jo mēdz pazust līdzsvars. Sajūta, ka smadzenes atsasalušas, taču pēc pirmās pus minūtes jau pierod. Pēc tādas šādas dušas vienkārši ideāla pašsajūta.

Devos uz Rīgu, jo mani uzaicināj uz franču dziedātājas "L" koncertu Mazajā Ģildē. Nesaprotu ko viņa dziedāja, bet izklausijās un izskatijās lieliski. Pēctam bankets. Iedzērām vīna glāzi. Ievēroju, ka daži apspriež manas super caurās sarkanās kedas, kurām gandrīz jau pilnībā atplīsusi viena puse. Maza daļa pēdas vilnas zeķē jau ir ārpus kedas robežām. Tā kā biju izvēlējies šīs kedas, tad vaidzēja pretstatam uzvelku un izķemētus un kārtīgus matus. 

Atpakaļ pie Remarka.

Sāpes un 5 santīmi

Man šodien sāpēja sirds.

Citādi, bija ļoti saulaina un silta diena līdz debesis zilās nomainija dabesis pelēkās. Neatklājām lētā alus sezonu brīvā pilsētā, bet toties Preses bāra alus šodien garšoja labāk nekā citas dienas. Pēcāk nevēlojos doties uz filozofiju un skolas vestibilā pirmajiem pazīstajiem cilvēkiem uzprasiju -

Kur jūs?

Uz Izstādi. 

Par ieeju jāmaksā?

Nē.

Ideāli, jo man ir tikai 5 santīmi.

Mans mērķis šodien bija kaut kur aiziet, neskatoties uz to, ka man ir tikai 5 santīmi kabatā. 

Nonācu Rīgas galerijā Ivara Poikāna izstādē Natura Forte. Es šādās izstādēs parādos ļoti reti un man tādēļ grūti spriest par to kvalitāti un tādām lietām, taču man šī izstāde bija intresanta. Bieži negadās, ka pie vienas gleznas stāvu vairākas minūtes un ar intersi to pētu.

Pēcāk negribēju vel doties uz mājām un aizgāju līdz kinoRīga pēc BadDog kartītēm. Apskatiju ko labu kino piedāvā un tad kartītes man pavēstija, ka Futurshorts ir pavisam tuvu. Andrejsala aiztāta ar Spīķeri un jau nākamajā 5dienā.

Nākamā vieta Galerija Istaba. 

Vakar ilgstoši lasiju Remarka Melno obelisku. Protams, ēst gribas, taču ēdot ir grūti lasīt. Uz šo brīdi sev par brīnumu biju ieslēdzis TV kasti un tur drusku aprunāja Istabas pastkastīšu izstādi. Vaidzēja apskatīt. Dažas pastkastītes vienkārši lieliskas.

Tad devos mājās, uzcepu pelmeņus un sapratu, ka daudz kafija, tējas, pusfafrikāti, pēkšņas un smagas fisiskas aktivitātes savienājumā ar minimālu miega daudzumu un aktīvu ūdenspīpes pīpēšanu man radijušas sirds sāpes,bet varbūt man sāp plaušas. Grūti pateikt, bet šodien jāatpūšas

Debesis

Pamodos 6 no rīta. Atvēru acis. Pa logu pavērās spilkti tumši zilas debesi. Tādas vel nekad nebiju redzējis. Gribēju sniegties pēc kameras, bet aizvēru acis un tā arī neuztaisiju bildes.