Nāve

Otrdien Viņa atstāja šo pasauli un nonāca zemesvēžu paradīzē.

Viņa citiem bija tikai zemesvēzis, bet man nē... man vel ir grūti par Viņu runāt. 

domas

Kaut kad nedēļas sākumā, ejot no PB uz staciju.

DOMĀJU!

Gribas ēst.

man ir 73 santīmi

Varētu paņemt hotdogu narvesenā.

a bet viņš maksā ap latu.

McDonaldā gan varētu, ko atļauties un gan jau somā vel ir sīcene.

bet mcdonalds nav īst pa ceļam un no viena burgera nevaru paēst.

pareizi, man kartē ir nauda.

jāņem hotdogs.

bet varbūt 3 burgeri būt labāk.

Esmu jau nokļuvis vilcienā

tralilalilā

Es tak gribēju ēdienu. :(

et no otras puses, tāpat man hotdogi un burgeri pārāk negaršo.

7 stundas

tieši tik man trūkst, lai visu izdarītu kārtīgi.

L

Attaisiju žalūzijas, novilku drēbes, paņēmu Remarku, apgūlos un baudiju sauli un grāmatu. Bija karsti. Pēctam iegāju karstā ar tai sekojošu aukstu dušu. Labs veids, kā norēbt, tikai jāuzmanās no tā ka nenokrītu, jo mēdz pazust līdzsvars. Sajūta, ka smadzenes atsasalušas, taču pēc pirmās pus minūtes jau pierod. Pēc tādas šādas dušas vienkārši ideāla pašsajūta.

Devos uz Rīgu, jo mani uzaicināj uz franču dziedātājas "L" koncertu Mazajā Ģildē. Nesaprotu ko viņa dziedāja, bet izklausijās un izskatijās lieliski. Pēctam bankets. Iedzērām vīna glāzi. Ievēroju, ka daži apspriež manas super caurās sarkanās kedas, kurām gandrīz jau pilnībā atplīsusi viena puse. Maza daļa pēdas vilnas zeķē jau ir ārpus kedas robežām. Tā kā biju izvēlējies šīs kedas, tad vaidzēja pretstatam uzvelku un izķemētus un kārtīgus matus. 

Atpakaļ pie Remarka.

Sāpes un 5 santīmi

Man šodien sāpēja sirds.

Citādi, bija ļoti saulaina un silta diena līdz debesis zilās nomainija dabesis pelēkās. Neatklājām lētā alus sezonu brīvā pilsētā, bet toties Preses bāra alus šodien garšoja labāk nekā citas dienas. Pēcāk nevēlojos doties uz filozofiju un skolas vestibilā pirmajiem pazīstajiem cilvēkiem uzprasiju -

Kur jūs?

Uz Izstādi. 

Par ieeju jāmaksā?

Nē.

Ideāli, jo man ir tikai 5 santīmi.

Mans mērķis šodien bija kaut kur aiziet, neskatoties uz to, ka man ir tikai 5 santīmi kabatā. 

Nonācu Rīgas galerijā Ivara Poikāna izstādē Natura Forte. Es šādās izstādēs parādos ļoti reti un man tādēļ grūti spriest par to kvalitāti un tādām lietām, taču man šī izstāde bija intresanta. Bieži negadās, ka pie vienas gleznas stāvu vairākas minūtes un ar intersi to pētu.

Pēcāk negribēju vel doties uz mājām un aizgāju līdz kinoRīga pēc BadDog kartītēm. Apskatiju ko labu kino piedāvā un tad kartītes man pavēstija, ka Futurshorts ir pavisam tuvu. Andrejsala aiztāta ar Spīķeri un jau nākamajā 5dienā.

Nākamā vieta Galerija Istaba. 

Vakar ilgstoši lasiju Remarka Melno obelisku. Protams, ēst gribas, taču ēdot ir grūti lasīt. Uz šo brīdi sev par brīnumu biju ieslēdzis TV kasti un tur drusku aprunāja Istabas pastkastīšu izstādi. Vaidzēja apskatīt. Dažas pastkastītes vienkārši lieliskas.

Tad devos mājās, uzcepu pelmeņus un sapratu, ka daudz kafija, tējas, pusfafrikāti, pēkšņas un smagas fisiskas aktivitātes savienājumā ar minimālu miega daudzumu un aktīvu ūdenspīpes pīpēšanu man radijušas sirds sāpes,bet varbūt man sāp plaušas. Grūti pateikt, bet šodien jāatpūšas

Debesis

Pamodos 6 no rīta. Atvēru acis. Pa logu pavērās spilkti tumši zilas debesi. Tādas vel nekad nebiju redzējis. Gribēju sniegties pēc kameras, bet aizvēru acis un tā arī neuztaisiju bildes.

Naži

Sapnis.

Sākumu atceros miglaini. Tas sākās Jūrmalas Pumpuru apvidū un rezultātā es bēgu, nokļūstot Jomas ielā netālu no Majoru kultūras nama. Tur mani ierauga sieviete, kura man seko un es dodos starp mājam, nonākot pie bērniem, kuri likās pazīstami un mocija, kādu ļaunu cilvēku. Es viņiem neintresēju. Zinot, ka man seko, drusku nogaidiju un pārlīdu pār sētu atgriežoties uz ielas, kamēr nesmu vel ieraudzīts. Esmu šķērs ielā un domāju, ka esmu jau aizbēdzis, bet tad no kādas mājas iznāca vīrietis garā melnā mētelī ar nazi un domu par manu nāvi. Esmu neapbruņots, bet atrodos patālu no viņa, pagūstu atrast asām malām, salokajamajam krēslam līdzīgu priekšmetu un jūtu, ka esam līdzīgos spēku samēros. Es atkāpjos, viņš tuvojas. Neizturu un, strauji iegriežot, metu savu lietu, taču viņš pieliecas un netrāpu. Saprotu, ka ir dirsā. Nazis, tiek iemests man kājā. Es nokrītu. No malas parādās mans draugs, nažu cīņā ar mēteļ vīru viņš to nāvējoši ievaino, bet tas viņu nogalina. Mēteļvīrs, lēni noasiņo. Es izvilcis nazi no kājas lienu prom, bet mani panāk meitene, kura man sekoja. Es pastos uz viņas skaisto seju un nespēju pacelt nazi pret viņu. Viņa izvelk asu skalpeli un, man nepretojoties, to iedur mugurā, tad velreiz un velreiz, taču sāpes nejūtu, jo saprotu viņas iemeslus.

Pamostos.

Kāpuriņš un citi sapņi

Naktī uz pirmdienu. 

Vakarā pastijos mazliet discovery, kurā rādija par kāpuru, kurā dzīvo citi kāpuri un ēd viņu, bet neaiztiek nevienu svarīgi orgānu, lai viņš varētu darīt savas lietas. Mazie kāpuriņi pietam veido 70% no lielā kāpura masas. Kād mazie ir gatavi viņi izdala fermentus, kas paralizē lielo un izgraužas ārā un sāk iekūņoties savos tīklos. Intresantākais ir tas, ka pēctam kad lielais ir atjēdzies viņš ar saviem tīkliem palīdz mazajiem un paliek pie viņiem lai tos aizsargātu no citiem plēsējiem, līdz nomirst no bada. Mazie lielā prātiņu ir sačakarējuši. 

Sapņa daļa. 

Redzu no malas. Šis pats kāpuriņš redzējis zirnekli un sāk staigāt ar kā zirneklis. Pēctam ierauga skudru. Redzu no kāpuriņa punkta lielu skudras galvu. Kāpuriņam rodas, kas līdzīgs, taču saglabājas kāpura skaistās krāsas. Tad sastop mazu čūskiņu, kura skasti lokās un nodomā Nez ko es pīpēju?

Kopš pēdējās filozofijas stundas un pāris zinātniskajiem rakstiem domāju par to, kā panākt spēcīgi baudāmu sajūtu, nelietojot apreibinošas vielas vai seksu. Cilvēki ir viegli ietekmējami.

Šodien saldā miegā nogulēju vairāk kā pusi no mācību stundām. Patiešām saldā miegā.

Pavasaris

Sākas ar ziemu, jeb rīta sapni.

Esmu latvenergo teritorijā blakus mājai. Tur visa zeme ir ledū. Notiek slidošana.Es teiiktu ir diezgan pavēs. Ja es to saku, tad tā arī ir. Slidojot vaidzētu palikt siltāk, bet šoreiz nē. Tad bija skaisās sapņu meitenes aina. Apskāviens un pamodos. Atveru acis. ''Skaids!'' Logs vaļā, esmu pamatīgi ietinies segā un muskuļi, tādi stīvi no aukstuma.

Pavasara dienas daļa.

Tā kā paēdu vācu valodas laikā, pusdienu starbrīdi aizvadiju ppi (pīpētava pāri ielai). Spīdēja saulīte un sildija mūs. Vienu brīdi pat karsēja. Sēdēju uz soliņa smēķēju cigarillu un izbaudiju sajūtu. Vienīgā velme ir sēdēt. Ejot uz ppi, doma bija neatgriesties skolā, tāpēc droši sēdēju tur vel pēc stundas sākuma. Beidzot saņemoties iet, gribēju paņemt mantas no skapīša un doties prom, taču noliku jaku un devos uz stundām. Nezinu kapēc tā izdariju, varbūt biju norēbis no pavasara sajūtas un nesapratu īsti ko daru. Turpmākos starpbrīžus devos arā elpot gaisu un sildīties saulē. Mazie dzīves prieciņi.

dzīve

Diena sākās nedaudz nepatīkami, bet cetīšos sekas labot vēlāk.

Vakar uzsināju, ka šodien jāpiedalas francisku dzejoļu skatīšanas pasākumā. Tad nu norīta 2 reizes izmēģinājām un devāmies uz turieni. Franču valodu zinu vel sūdīgāk par Vācu valodu, teiktu, ka pat pilnībā neko nesaprotu, bet ir vārdi, kuri līdzīgi daudzās valodās un šajā gadijumā tie bija kafija, cukurs un cigretes. Man nebija jārunā, bet gan jāattēlo dzejolī sacītais. Paceļam iemācijos darbību secību, jo mēģināt atpazīt tekstu būtu murgs. Mūsu uztāšanās bija beigu galā. Nācās dzirdēt daudz franciskus dzejoļus, bet pāc kāda laika sapratu, ka tiek skaitīti kādi 6 tikai. Dažiem gadijās aizmirst tekstu, par izrunu neņemos spriest - skanēja vienādi. Mūsu uznāciens uzliekam galdu krēslus sākam. Sākum daļu vel sapratu par kafiju un cigretēm, bet tad uz izjūtu cēlos kājās, itkā uzvilku cepuri un mēteli un gāju prom. Bija jāiet prom, bet ne, kā es to izdariju. Izgāju uzpīpēt un nācu atpakaļ, kad pēdējie dzejoļi bija jau noskaitīti. Izrādijās ka visu esmu izdarijis pareizi un laikā. Tagad citāts no ko Baibai nācās dzirdēt: ''Vienīgā atšķirība starp pēdējām divām uztāšanām bija tāda, ka otrais puisis palīdzēja novākt krēslus un galdu pēc uzstāšanās.''Pirms apbalvošanas vel daudz fraņču valodas, tāpat kā apbalvojot. Baiba saņēma kaut ko, bet ko!?? Vēlāk uzinājām, ka otrā vieta. Tad gājām ar franču valodas skolotāju bastot stundas uz čilī picu, iedzēru uzvaras alu un uzēdu omleti. 

Tur nācās rakstīt Angļu valodas kontroldarbu, pabeidzu nākamās vācu valodas stundas vidū. Vācuvalodā pārmaiņas pēc izdariju kaut ko. Uzrakstiju dzejoli vāciski.

Ich trinke Bier im Mai (Es dzeru alu maijā)

Noch zwei und drei (tad otru un trešo)

Plötzlich Messerstecherei (pēkšņi cīņa ar nažiem)

Und ich bin frei (un es esmu brīvs)

Sportā tomēr izdevās pēc skolotājas piedāvājuma pierunājāt cilvēkus spēlēt tautas bumbu. Mana mīļāka bērnības spēle. Tikai šoreiz tas notika pāri volejbola tīklam un ar divām bumbām. Pamatskolā vieglatlētikas treniņos spēlējam to visādos veidos un cik atceros ar cietāku bumbu ne kā šoreiz. Vismaz šādā veidā sportam pat ir jēga, nevis, kā kad klase spēlē volejbolu. Kāds tizli uzsit visi smejas, trāpa pa griestiem - smejas un parsvarā notiek stāvēšana uz vietas. Šoreiz patīkami izskraidijos.

Jāķeras pie parādiem.

pozitroni

Man radusies sajūta, ka paliek labāk. Pirms pāris dienām ievēroju cik sūdīga situācija ir valstī, palasot ziņu portālu rakstus. Un tomēr ekonomiskajā krīzē redzu vairāk pozitīva nekā negatīva. Varūt cilvēki beidzot sapratīs, ka vaig domāt un pirms kļūsti par ministru labāk izpildi IQ testu(iedvesma no filmas Religulous, laba arī citādi) Pozitīv - Esmu sācis dzert mazāk. Nē nevis mazāk, bet gribēju teikt retāk.  Mazāk nesanāk pareizi, jo kad dzeru, dzeru vairāk.

Citādi. Esmu vairāk pievērsies tējām un vakar pirmo reizi izmēģināju tēju ar pienu, agrāk mani tas biedēja, pat likās pretīgi, bet izrādijās pat ļoti baudāms. Turpmāk liešu pienu tējas krūzē biežāk, nezinu gan, cik labi tas iet ar tējām, ko nesmu vel mēģinājis nopienot, bet ir, pienā kaut kas ir.

Vel citādāk. Nekādi nebūtu uzinājis, ka man šodien ir nedzaudz paaugstināta tempretūra, ja nebūtu vakar uzsācis vienkāršas tabulas aizpildīšanu. Tempretūtra no rīta, vakarā, alkohols, miegs un pašsajūta. Vienīgā jēga šai lietai ir, ka gribas darīt kaut ko bez īpašas jēgas, tikai darīšanas pēc.