Riders on the Storm

Dektere gribēja mani redzēt. Es viņu nē. Jūrmalā autobusi man nekad nenāk laikā. Šoreiz apnika gaidīt un tādēļ pastaigāju 20 min lidz nopietnākam ceļam. Gaidiju savu kārtu stundu pavidam aizmigu un kad tiku iekšā pus stundu vel pagaidiju, kamēr viņa sadarija savas lietas. Kad ķērās pie manis tas prasija mazāk kā 5 minūtes. Vienkārša saukstēšanās. Uzrakstija zīmi un gribēja man aizliegt sportu, to viņai neļāvu.

Zemesvēzi nesmu redzējis kopš pēdējā ieraksta par viņu. Cerams ziemas miegā nevis zemesvēžu paradīzē. 

Doma neaiztikt skuvekli uz gadu šķiet varen vilinoša