piektdiena, 2008. gada 28. novembris

Ticīgais - vergs. Reliģija - utopija.

Ticīgais saka :
“cik šodien ir labs gaiss!” un ieelpo gaisu pilnu krūti.
Bet neticīgais vispār netic, ka gaiss pastāv un starp viņiem izraisās strīds.
Ticīgais mēģina viņam kaut kā parādīt gaisu, bet viņam nekas nesanāk.
Pēc tam ticīgais saka ka, gaisu nevar pataustīt.
Ticīgais mēģina kaut kā sataustīt “gabaliņu” gaisa. Viņš izpilda līdzīgas kustības kā ķerot 
gaisu, bet viss velti.
Neticīgais uzvaroši piedāvā pagaršot gaisu.
Ticīgais mēģina nogaršot gaisu.
Pēc tam viņi mēģina kā savādāk sajust gaisu….
Pēdīgi neticīgais saka:
“Ja reiz gaisu nevar ieraudzīt, aptaustīt, pagaršot vai citādi sajust, tas nozīmē ka gaisa 
nav! Viņu nekādīgi nevar izmantot! Saproti NAV NEKĀDA GAISA!!!”
Tad ticīgais pieiet pie viņa un ar vienu roku aiztaisa neticīgajam muti, un ar otru roku 
degunu.
Neticīgais sāk smakt nost, plātot un vicinot rokas.
Pēc mirkļa viņš jau guļ uz grīdas.
Tad ticīgais atlaiž rokas.
Neticīgais sāk skaļi elsot, kāri kampjot gaisu. Nobijies viņš pieceļās.
Ticīgais jautā:
“Kas ar tevi notika? Vai tev kā trūka? ”
Neticīgais atzīst:
“Nezinu, bet man tā liekas ka man trūka GAISA.”

Nospiedu, bet man jau sen prasijās ielikt šit kādu reliģisku domu un dievs man piedos cerams.