piektdiena, 2008. gada 21. novembris

Strangulācija

Zīmēju tanku. Sadzirdu.
- Liela telts ar sabiedrības labāko daļu.
Pasmaidu. Pastos kas notiek aizmugurē un nodomāju Hmm ar ko viņa runā. Vēlāk tanks tiek apsmiets, tad es.
- Ati pie tāfeles.
- Skolotāj es nespēšu atrisināt to piemēru.
- Ugis, Mikuss spēlē desas. Tu neko nedari. Fiksi pie tāfeles vai arī ej stūrī nokaunies.
Stūrī krēsls. Apsēžos. Skolotājas sejā redzu apmulsumu. 
-Tad vismaz stāvi.
Oki, pieceļos, iebāžu noliektu galvu stūrī. Cilvēki apsmej. Cenšos novaldīt savus smieklus.
Laikam otrā reize, kad man liek stāvēt kaktā.
Tad izdzērām pa Brengulim un braucām pie manis. Pineapple Express otro reizi skatijos gandrīz aizmigu, bet smiklīgi. Zīmēju jau otro tanku. Tas ir Ojāra 2 dzejas rindām veltīts.
''Ja reiz tev bail nav par cilvēku saukties,
Ko tad no pārējā baidīties?''
Dzert nav labi, bet vaig.

1 komentārs:

Anonīms teica...

patiesi