Futbola tiesāšana, kad tev ir minimālas zināšanas noteikumos, sākotnēji bija mulsinoša. Labi, ka paši spēlētāji vairāk vai mazāk zināja kas jādara. Nevienas spēles laiku nenomēriju precīzi. Visu laiku aizmirsu, ka hronometrs kaklā. Tad 2 džeki sadūrās ar galvām. Vienam piere pušu otrām uzacs. Asinis lija. Nedaudz smiekli sanāca un pēc brīža jau smējos stipri, jo kāds uzdeva pa bumbu un trāpija kur viss vairāk sāp. Meiteņu komandas 2 spēles izskatijās viss labāk. Viņām bija reāla saspēle nevis sišana bezjēgā. Vienu spēli viņas vinēja otru gandrīz. Jutu līdzi un cerēju, ka vinēs arī otru. Gribētos redzēt arī nākam pirmdien. Viss atkarīgs no punktiem. Pēc tam rožu izvirtības.
Turos uz koldreks dziras, tējas, locketiem, košlenēm, cigretēm un rīsu sēnes dzēriena.
Jāiet pabraukāt ar skoļņiku. Ideāls laiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru