man patīk zināt.

Sapnī ar noteiktā integrāļa palīdzību rēķināju savu vidējo alkohola patēriņa daudzuma paātrinājumu pēdējajos 7 gados.

This rock rocks

Cik gan apbrīnojami ātri pazūd nauda, ja jūt tās esamību. Maku nelietoju un šādā laikā salst pirkstiņi, kuri knakstās pa tā jau caurajām kabatām, lai vaidzības brīdī aši varētu iepirkt kādu našķi. Saņemot algu, pusi notriecu jau tajā pašā dienā, tā vienkārši bija parokai. Tas pat nav slikti, jo naudai ir jākustas, lai augtu ekonomika. Otru algas pusi nākamajā dienā biju jau norakstijis uz caurās kabatas zudumiem. Biju apbēdināts uz pāris minūtēm tikai kamēr pārbaudiju visas kabatas 3 reizes un somu izostiju, bet tad samierinājos ar zaudējumu, nodomājot - tāpat būtu nodzēris. Vēlāk tā atradās zeķē, bet tā jau tagad ir cita nauda.

Pārdodu šo akmeni bildē par 1 santīmu!

doma tumsā

eju vakarā pa apgaismotu ielu un nodomāju - tumsā es jūtos drošāk. Aizveru acis un atveru tikai, kad esmu jau ieskrējis ielas malā novietotajā mersī. Gadās, bet tad ielu laternas izdziest un pietam izdziest visā rajonā. Aiz priekiem vel paklaiņoju pa tumšajām ielām pirms devos mājās.

Studenta dzīve 1.nedēļa

1. diena

Svarīgi vīri un sievas runā runas. Iegūstu savu pirmo studenta apliecību un parakstu līgumu ar RTU.

2. diena

Lekcijas. Mācos gandrīz.

3. diena

Pēdējā lekcija, kurai bija jānotiek LU ģeogrāfu fakultātē nenotika.

Ejam dzert? Ejam!
alus alus alus. tekila tekila tekila. Attapos policijas busiņā, kurš aizveda līdz paredzētajai guļvietai. Dārgs taksis. Pazaudēju savu pirmo studenta apliecību.

4. diena

pohdien-brīvdiena. Fotoorjentēšanās - pastaiga Ķīpsalā.

5. diena

lekcijas. Uztaisiju jaunu studenta apliecību ar jaunu bildi. Turpinājumā 3 brīvdienas.

Augusts - atturības mēnesis

Tā kāds twitoja šodien.

Pēc zvēra, sopēšanas biedra ietekmē, nolēmu aizvietot alkoholu ar saldumiem. Kamēr cilvēki apkārt dzer grādīgos, ēdu konfektes, šokolādes un citus pienus. Pēc pirmā mēģinājuma ejot mājās, jutos krietni ierēbis, bet labākā veidā nekā no alkohola, tāpēc turpināju šo saldo ceļojumu.

Blakus efekts tā kā regulāri sūkāju konfektes sanāca arī nemanot aturēties lielā mērā no cigaretēm.

Dienā uzsmēķējot 1 vai nesmēķējot vispār. Par zobiem ar rūpējos krietni vairāk, kā nekā daudz cukura.

Tad atturībām vel pievienoju kafiju. Kas man ir spēcīga atkarība, jo nereti izdzeru pie 7 stiprām kafijām dienā. Ir visai pagrūti, bet aizvietoju to ar tēju, kuru esmu sācis lietot 3reiz vairāk kā parasti.

No tējas ar varētu aturēties, bet vel ne tik ātri, vel nesmu pieradis pie pārējā trūkuma.

Un ko tālāk? Saldumi un tad jau mierīgi no ūdens un gaisa.

oj

Izlaiduma ballītes 5 dienas bija lieliskas.

Tālāk.

Nez ko man studēt?

Zvērā.

ABBC

šlipse. IR

telts. IR

Esmu gatavs izlaidumam.

Brauciens vienatnē

Mērķis kartē bija atzīmēts. Atlika tikai savākt kaut ko ceļam. Svarīgākās lietas 4vietīga telts(braucu viens, bet cita nebija pie rokas), katliņš, bļodiņa, roltoni, 5 maizītes šķēles, sauja zirņu, sērkociņi, ūdens, garā apakšveļa, cigretes. Man nebija pārāk daudz naudas.

Izbraucu 17:45 ar domu būt galā pirms tumsas. Vel nebiju ticis ārā no Jūrmalas, kad jau kājas sāka manāmi nogurt. Sāku ēst zirņus. Vel tikai 50km, sāk līt. Lietus mētelis virsū, paslēpju cigretes un, cenšoties ielikt maisiņā telefonu, to nometu zemē peļķē. Kopš tā laika nav strādājis. Līst, līst, līst, nelīst - tas tik drusciņ, līst. 25km pa lietu. Turpmāko ceļu žuvu un sāka jau rietēt saule. Sāku skaļi dziedāt. Parādās migla un iebraucu priekšpēdējajā ciemiņā. Tas bija prieks. Migla kļūst biezāka un nu jau neredzu tālāk par 20m, tādēļ tā savādi palika, jo precīzi ceļu nezinu un saule jau ir norietējusi. Garām noskrien stirniņas, izbraucu no miglas un iebraucu Uguņciemā. jes jes vel lielāks prieks. Atrodu īsto vietu, uzceļu telti, iekuru ugunskuru, izmantojot veco matemātikas eksāmenu lapas. Sāku žāvēt kedas un kājas. Sildu ūdeni roltāniem. Esmu pārguris un eju gulēt. Tas ir tik neparasti gulēt 4vietīgā teltī vienam, kad tuvumā neviena nav. Katra skaņa liekas, liekas drusku biedējoša. Kaut kā izdodas aizmigt.

Sapnis.

Braucu ar riteni ciet acīm. Atveru acis stūre deg. Atmostos un atveru acis tomēr nedeg. Atmostos velreiz un nesaprotu, kur esmu. Pieceļos pastos apkārt un guļu tālāk.

Otrā diena. Kad pamodos, pēc saules spriežot, bija aptuveni 12. Apskatiju apkārtni. Brokastu roltoni un kafija. Pēdējo pusi maizes šķēles atdevu sunītim, kurš atnāca un man gulēja uz kājām kamēr ēdu. Man vairs nav nekripatiņas ēdiena, tikai vel kāds pus litrs ūdens un 45santīmi.

Vel pažāvēju kedas un savācu visu. Pabraucu gar jūru, ieēdu mellenes un spēka pilns sāku braukt. Apstijos nedaudz uz zvejnieksvētkiem Mērsragā un Engurē. Sāku just, ka līs. Man likās, ka to redzu piestāju autobusa pieturā, lai uzliktu plēves. Pēc 5 minūtēm arī sāka līt. Piebrauca arī opis ar melleņ grozu un 0.2 3graudnieku. Viņam līdz mājām 200 m man 45 km. Parunājā par darbu Latvijā un ārzemēs, par politiķiem un melleņu pozitīvo ietekmi uz redzi. Palika siltāk. Pasēdēju ar viņu līdz beidza līt. Protams, atsāka līt tieši tad, kad noņēmu lietusmēteli. Vairs jau nespēju braukt ātri noguruma dēļ. Tā kā telefons nestrādāja un lapiņa, uz kuras biju uzrakstijis nummuru gadijumā, ja telefons nestrādā, izrādās bija vienīgā lieta, kas nebija kādā no anti-lietus maisiņiem, es īpaši necentos aizkavēties ne Ragaciemā, ne Lapmežciemā. Sasniedzot Jūrmalu nokāpu, lai atpūstos un sapratu, ka īsti nespēju stāvēt tāpēc pagulēju slapjā zālē. Saņēmos un turpināju braukt, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka jebkurā brīdī varētu vienkārši nokrist. Piestāju pie meža un ilgi ēdu mellenes spēkam. Un tad lēnām izbraucu cauri Jūrmalai. Mājās, pamatīgi paēdu un gāju gulēt.

Patīkams piedzīvojums. Novērtēju mājas un ēdienu vairāk ne kā pirms tam.

Mellenes

Pēc garas nakts dods mājup caur mežu. Nežēlīgi gribas ēst, esmu tikai dzēris. opaaa! Mellenes. Sagribas tās ieēst ar pienu un cukuru, bet tā kā vienīgais veids tās dabūt līdz mājām ir plaukstās, tad, zinot sevi, ka es tās apēstu pirms būtu nokļuvis līdz pienam, izdmāju plānu - Apēdīšu tik daudz, ka vairs negribēsies un tad bez problēmām aiznesīšu. Lielisks plāns, tik nav nemaz tik viegli pieēsties no mellenēm, kā pēc 1,5 stundām secināju un vinkārši saņēms un aiznesu mājās.

1 laba ziņa.

A līmenis matemātikā.

ņam

No rīta bija ļoti garš sapnis, kuru nepierakstīšu. pavidam iespējams reāli sarunājos ar māti un viņa teica, ka turpmās 2 dienas esmu atbildīgs par citu pabarošanu, jo viņa brauc uz Liepāju. Neatcers kad esmu pavadijis ēdiena pagatavšanai mājās vairāk par pus stundu, š0dien ņēms stundas 3 vismaz, bet sanāca lieliski.

Sāpe sāp. Naktī tik īpaši un atkal tas murgs par it kā ideālo pasauli. Mani šausmīgi tā pasaule biedē.

Šī dzīve sūkā, bet sūkā labi!

http://gg.klab.lv/278482.html

Muļķīgi

Es gribēju redzēt tumsu, jeb neredzēt gaismu. Aizvēru acis un aizspiedu tās, lai gaisma nevarētu izpiesties plakstiņiem. Īsti labi nevarēja saredzēt, likās pārāk gaišs priekš tumsas. Ašā doma - skatīšu to ar vienu aci, lai labāk var saskatīt, otru atvēršu.

Nez tas ir normāli aizvērtām acīm redzēt, ko līdzīgu ko agrāk TV kanāli rādija bez signāla tik tumšāk. Ja tā padomā gaismā to ar var saskarīt, bet vārgāk.

Braukšu tur, kur nebrauks tie!

Darbs un domas

Pļāvu zāli un domāju. Domāju par visu ko. Domāju tik daudz, ka pazaudēju atmiņas par to, ko daru. Neatceros pēc kādas shēmas to dariju, neatceros kā būtu iznesis zāles kasti, tikai domas.

Domāju par dzīvi, ko ar to darīt. Sapratu, ka tā būs krāsaina.

Domāju par naudu tad darbu tad ēdienu. Un nonācu pie secinājuma, ka esmu gatavs strādāt, pat ja mani tikai pabaro, iedod aliņu par dienu un atmaksā ceļu, ja nav tālu no gultas varu braukt arī ar riteni.

Domāju par cilvēkiem. Par cilvēkiem ar kuriem iepazīstos, un kā ar tiem iepazīstos. Gribu vel iepazīt un pēc iespēja neparastākā veidā.

Domāju par fiziku. Cik daudz es no tās vel nezinu, bet ceru vel uzzināt līdz 3dienai.

Domāju par ģimeni. Mazie kaitinošie nelieši, bet man ir pietiekami interesanti, lai būtu apmierināts.

Domāju par sportu. Esmu daudz iekavējis.

Tādas domas ir tik lieliskas, kad aizmirst mirkli un paliek tikai domās. Sīkumus tomēr paturēju sev.

Vakara tēja pie Vladimira Putina.

Esmu pie Putina lauku mājas. Ieeja ir tikai otrajā stāvā. Uzkāpjot pa vecām, greznām, koka trepēm, nokļūstu līdz durvīm, kurām blakus ir zvanapoga. Es zināju, kam jānotiek piespiežot pogu, jo biju tur jau citā sapnī bijis. Pagāršo reizi, man pa skaļruni atbildēja, ka Putins nepieņem viesus, bet šoreiz poga radija zvana skaņu un Putins krieviski pakliedza: ''Nāku, nāku!'' Es nodomāju bļin, es tak nihuja nesaprotu krevu valodu, kur nu vel pateikt kaut ko. Durvis paveras un saku Hello! Un sāku viņam angliski stastīt par kaut kadas Eiropas valsts karali, kurš pateica smieklīgu joku par sevi. Putns ar intresi klausās un, kad es beidzu runāt, nodomājot kapēc es to stāstu viņam, viņš saka: ''Smiekligs akcents tev, no kurienes esi?''. Atbildēju Latvija un viņš vaicāja, vai tas nebiju es, kas nesen zvanija. Apstirināju(citā sapnī tas notika) un piebildu, ka tas nebija tik svarīgi, kā šis ko šodien saku, pats īsti nesaptot ta jēgu. Tad Putins piedāvāja tēju, es protams neatteicos. Sēdējām ādas dīvānos ar tējas rūzēm un sākām runāt, bet tad es pamodos.

Cerams vel atgriezīšs.

Svešas domas.

Mana nu jau gandrīz bijusī klase rakstija par mani:

• Smaidīgs
• Tu tik interesanti domā! Jauki. Apbrīnojami. Un man patīk kad Tu smejies. Ā! Apbrīnojama arī spēja gulēt dažādās vietās ( fizikā, vācu valodā...) .
• Ne pa jokam. Ilzes drēbēs, ar kameru un saulesbrillēm.. Tāds tiešām vienīgais.
• SEXMIX - neaptverami smaidīgs un pozitīvs cilvēks!
• Pozitīvi dīvains organisms
• Pozitīvs tēls ar sevišķu šarmu.
• Hey Ati! Labprāt iepazītu tevi vēl tuvāk. Tu nebeidz pārsteigt.
• Jautrs cilvēks ar interesantu ģērbšanās stilu.
• Superīgākie darbi no folija! :)
• Mistisks, ar savu pasauli
• Smieklīgs (pozitīvā nozīmē)
• JĒZUS un SĒNES
• Kluss. Radošs. Garmatis. Smuki! (Radošās izdarības ar foliju.)
• Filijas ģeniāl-meisters!
• Atis ir tik pat gudrs kā matemātikas skolotāja
• Filozofijas vergs
• Vienmēr klusējošs un smaidošs puisis ar ārkārtīgi mīļu skatienu
• ES tevi mīlu (Jūlija A.)
• Paliksi labs draugs arī pēc 12. klases!
• Atis varētu būt Jēzus jaunākajā izpratnē, kā prieka un laimīgais cilvēks. Pietam ar sava veida miera izpausmi.
• Kapteini Leņķi, kur gan mēs būtu bez tevis!

Pieļauju krasu pārspīlējumju vai nezināšanu.

Parādi.

Esmu iekavējis aptuveni 20 h skriešanas pēc sistēmas 1 cigrete - 6 minūtes skriešanas.


Papildinājums 15:26
Esmu iekavējis 17 h 30 minūtes.

bez sīkumiem.

Nosapņoju ļoti palēlinātu sajūtu, kur, mašīnai strauji sabremzējot, es nepiesprādzējies lidoju pretīm priekšējajam sēdeklim. Cits sapnis man atgādināja, cik ļoti es vēlos rakstāmmašīnu, kad es to stiepu ārā no pamestas mājas, kurā atstāta visa iedzīve. Tur bija tik daudz vērtīgāku lietu, bet man vaidzēja tik šo vienu. Un pēdējais no atmiņā palikušajiem man parādija, ka ir lietas, kuras no sirds vēlos, bet kādu stulbu aizpriedumu dēļ nerealizēju.  

Apņemšanās

4dien Dzintaru parkā smēķējot radiju sev noteikumu 1 cigrete - 6 minūtes skriešanas. Pagaidām pēc rupja aprēķina esmu 3,5 h iekavējis. Grūti pateikt vai sākšu mazāk smēķēt vai vairāk skriet, bet abi varianti ir neslikti.

Brīvdienu spams

Maija brīvdienas.7dien biju nonācis līdz ārpus realitātes sajūtas. 

4dien pēc negulētas nakts skrēju 1. maija skriešanas sacensībās, kuras nbija 1. maijā. paspārdiju bumbu pie jūras un beigās vel sagiezos karuseļos. Nonācis mājās aizmigu vel pirms hokeja. 

5dienu pavadiju Gaujā pie jūras, tad mežā lecu no priedes. Kājas trīcēja, bet lēciens tukšumā bija pārāk vilionošs.

6dien lauku darbi, tad pie Andra Naudītē, izstaigājām jumtus un citus laukus. 

7dien vel joprojām pie viņa un pāris stundas klaiņojām gar upi, caur purviem, mežiem, pļavām, un karjeriem. Ceļš uz Rīgu ar nebija slikts. Patika būt ceļā. Nokļuvu Rīgā nobaudiju Brenguļu alus Gaujā. Jutos vienkārši netīrs, noputējis, bet patiesi priecīgs. Mikriņā uz Jūrmalu bija tik patīkami pagulēt. Zināju, ka mājās nebūs internets, bet vietējajā veikalā sapratu, ka iespējams nebūs arī elektrības, kas ir ļoti sen neredzēts brīnums. Pagalmā kaimiņi sveicināja ar ''Ej atpakaļ no kurienes esi nācis.'' Skaidrs.Kā nekā hokejs paredzēts.elektības arī nebija, bet nevaidzēja ar. Hokeju noskatijos Lielupē tenisa kortos. 

1diena Ielīdu vannā svečugaismā un klausijos mūziku uz mega atskaņotāja, kurš par brīnumu bija ar pilnu bateriju.  Pārējo dienas daļu pavadiju pastaigās vienatnē, parkā lasot grāmatu un ik pa brīdim, kāds paziņa mani uzgāja un šo to pastāstija. Nevaidzēja neko pielikt, neko atņemt.

ķīmija

Nolieku galvu uz aizmugurējā galda...

Man ir milzīgi balti spērni un es eju pāri plašam klinšainam laukam. Tālumā mani jau gaida milzīgs liesmām veidots pūķis, kuram sirds vietā ir redzams olai līdzīga zili ledaina bumba, kurā ir mana dvēsele vai kas tāds. Nostājos pretī pūķim ar paceltu zobenu. 

Un tad durvju rokturis veras, nostrādā refleksi un es jau atkal izliekos, ka kaut ko mācos.

Atjaunošanās

Šodien jutos patiešām labi.

Pamodos ap 12. Es nesmu slims, vienkārši noignorēju skolu. Gāju paskriet. 30 minūtes bez apstājas tempā - ideāli, tik īpaši kad uzsprinto 100 metriņus un turpina normāli. Drusku dūra, elpot šad tad pagrūti, bet skriešanas sajūtai tas drusku vaidzīgs. Tad pavingroju un dušā aukstā. Sāku mācīties. Meklēju kaut ko ar vismaz 8 ķīmiskām vielām, lai tās aprakstītu. Atradu Nicorette. Sapratu cik tur sūdīgas vielas iekšā un 1 ieņēmu, jo cigretes nebiju nopircis. Pēctam nolēmu, ka nepirkšu ar, tāpat šodien nejutu nekādu velmi pīpēt. Izdariju vel šo to noderīgu un palasiju fizikas grāmatu. Sapratu, ka man patīk fizika vismaz atomu līmenī ļoti. Tagad skatos iedvesmojošu dokomentālu filmu par cilvēkiem, kas pārtiek no tā ko citi izmet un neslikti viņiem sanāk.  http://skippingwaste.trashwiki.org/

Čūskas

Žēl ka sākums jau drusku piemirsies.

Būdiņa kokā no dēļiem. Istaba ar sienām grīdu un priekštelpa tikai ar grīdu. Esam tur es, Kc Uģis un nepazīstams Mārtiņš.

Es un Uģis esam atraduši mazas pusmetrīgas dzeltanas čuskiņas indīgas nopratu. Esam tajā istabā un spēlējam UNO kārtis, tad mana čūskiņa pazūd un es eju to meklēt uz priekštelpu.  Tur zaļi zari visapkārt. Noguļos uz zemes lai pastītos vai nav kur ielīdusi. Apguļos uz muguras un sajūtu, kā pie manas paduses pieskaras gluma pasmaga lieta. Nojaušu, ka tā ir liela čūska. Man liekas, ka ja nekustēšos tā ar laiku aizrāpos, pēc tam, ja nekustēšos tā padomās, ka esmu viegls upuris un apēdīs mani. Man tāpat miedziņš nāk aizveru acis un iesnaužos. 

No rīta pamostos, sarkanais krekls rokas un krūšu apvidū ar ķūskas glumo lietu. Uģis iznāk ar abām dzltanajām čūskiņām un saka man, ka tur pat vien bija palikušas. Maŗtiņš stāv ar lielu žņaudzējčūsku rokās, kurai ir milzīgs vēdars un saka man, ka tā apēdusi manas žurkas no burciņām. Esmu apmulsis, kāpēc lai man būtu dzīvas žurkas burkās.

Nokāpjam uz zemes, kur spēlējas kaimiņu mazās meitenes. Atkal pašausminos par jaunā monopola norēķinu kartēm, paņemu savu čusku un dodamies mājās.

Pamostos, pie atvērta loga.

Paģiru otrā diena

Armijas nometne. Paugurains apvidus ar izkaltušu zāli. Tālumā deg kūla. Pārīts angāru, teltis, veca zemnieku māja un škūnis. 

Esmu jauniesauktais tāpat kā vel aptuveni 30, kas atbrauc ar mani. Cilvēki ar mani uzsākot sarunu prasa vai es nesmu gadijumā sapīpējies. Katru reizi atbildu nē un nodomāju kapēc man to prasa.

Cik noprotu ir kara situācija un mūs trenē pirmajām rindām. Tulīt paredzēts šaušanas treniņš, bet ziņo, ka ieradies kāds kruts virsnieks un jāiet to sagaidīt. Es un vel puisis un meitene izdomājam aizlavīties, jeb iet pasēdēt šķūnī. Pēc kāda laika dzirdami šāvieni. Paskatamies laukā. Pāri laukam skrien bārdaini vīri un šauj uz nometnes pusi. Saprotam, ka esam pavidu ienaidnieka spēkiem. Sākam tos pa vienam nošaut, taču pēc 3 šāviena saprotu, ka pistolē var ielikt tikai 3 lodes, pēctam jāpārlādē. Bārdainajiem vīriem ir jaudīgāki šaujamie, bet mērķēšana nav viņu stiprā puse.

Kādu laiku tas jau notiek. Sašauju vienu plecā, taču man jāpārlādē, un viņš jau ir klāt... Nākamais ko atceros esam viņu lazaretē un un dzeram gardu alu.

Pamostos. 

Agri no rīta.

Izlēju asinis pusi litra un kas vel jaukāk. Pēc mēneša, ja pārbaudes būs labas, varēšu nodot trombocītus. 1 - 1,5 h sēdēt, filtrējot manas asinis, reizi 2 nedēļās un saņemt par reizi cepumus un 20ls. Cerams, ka man patiks tur sēdēt tik ilgi.

Lācis

Sapņi.

Mēģinam pārdot lāci japāņiem. 

Esam bedrē ar kastēm un lāci. No augšas skatās japāņi melnos uzvelkos. Mēs kaut kā bīdam kastes lai panāktu kaut ko. Sākumā sabīdam kopā divas kastes un es uzlieku tur gaļu. Lācis to apēd un tad sāk vajāt mani, jo sajūt gaļas smaržu no manām taukanajām rokām. 

Vajāšana notika 2 reizes 2 sapņos.

1. sapnī es turējos iekšpusē starp kastēm. Mani noķēra un apēda.

2. sapnī skraidiju apkārt bedrei, līdz mani palīgi uztaisija trepītes no kastēm un es izglābos.

Pēctam nokļuvu fizikas formulu pasaulē. 

Tas izpaudās tā, ka krāsainas formulas vienkārši lidinājās apkārt.

Nāve

Otrdien Viņa atstāja šo pasauli un nonāca zemesvēžu paradīzē.

Viņa citiem bija tikai zemesvēzis, bet man nē... man vel ir grūti par Viņu runāt. 

domas

Kaut kad nedēļas sākumā, ejot no PB uz staciju.

DOMĀJU!

Gribas ēst.

man ir 73 santīmi

Varētu paņemt hotdogu narvesenā.

a bet viņš maksā ap latu.

McDonaldā gan varētu, ko atļauties un gan jau somā vel ir sīcene.

bet mcdonalds nav īst pa ceļam un no viena burgera nevaru paēst.

pareizi, man kartē ir nauda.

jāņem hotdogs.

bet varbūt 3 burgeri būt labāk.

Esmu jau nokļuvis vilcienā

tralilalilā

Es tak gribēju ēdienu. :(

et no otras puses, tāpat man hotdogi un burgeri pārāk negaršo.

7 stundas

tieši tik man trūkst, lai visu izdarītu kārtīgi.

L

Attaisiju žalūzijas, novilku drēbes, paņēmu Remarku, apgūlos un baudiju sauli un grāmatu. Bija karsti. Pēctam iegāju karstā ar tai sekojošu aukstu dušu. Labs veids, kā norēbt, tikai jāuzmanās no tā ka nenokrītu, jo mēdz pazust līdzsvars. Sajūta, ka smadzenes atsasalušas, taču pēc pirmās pus minūtes jau pierod. Pēc tādas šādas dušas vienkārši ideāla pašsajūta.

Devos uz Rīgu, jo mani uzaicināj uz franču dziedātājas "L" koncertu Mazajā Ģildē. Nesaprotu ko viņa dziedāja, bet izklausijās un izskatijās lieliski. Pēctam bankets. Iedzērām vīna glāzi. Ievēroju, ka daži apspriež manas super caurās sarkanās kedas, kurām gandrīz jau pilnībā atplīsusi viena puse. Maza daļa pēdas vilnas zeķē jau ir ārpus kedas robežām. Tā kā biju izvēlējies šīs kedas, tad vaidzēja pretstatam uzvelku un izķemētus un kārtīgus matus. 

Atpakaļ pie Remarka.

Sāpes un 5 santīmi

Man šodien sāpēja sirds.

Citādi, bija ļoti saulaina un silta diena līdz debesis zilās nomainija dabesis pelēkās. Neatklājām lētā alus sezonu brīvā pilsētā, bet toties Preses bāra alus šodien garšoja labāk nekā citas dienas. Pēcāk nevēlojos doties uz filozofiju un skolas vestibilā pirmajiem pazīstajiem cilvēkiem uzprasiju -

Kur jūs?

Uz Izstādi. 

Par ieeju jāmaksā?

Nē.

Ideāli, jo man ir tikai 5 santīmi.

Mans mērķis šodien bija kaut kur aiziet, neskatoties uz to, ka man ir tikai 5 santīmi kabatā. 

Nonācu Rīgas galerijā Ivara Poikāna izstādē Natura Forte. Es šādās izstādēs parādos ļoti reti un man tādēļ grūti spriest par to kvalitāti un tādām lietām, taču man šī izstāde bija intresanta. Bieži negadās, ka pie vienas gleznas stāvu vairākas minūtes un ar intersi to pētu.

Pēcāk negribēju vel doties uz mājām un aizgāju līdz kinoRīga pēc BadDog kartītēm. Apskatiju ko labu kino piedāvā un tad kartītes man pavēstija, ka Futurshorts ir pavisam tuvu. Andrejsala aiztāta ar Spīķeri un jau nākamajā 5dienā.

Nākamā vieta Galerija Istaba. 

Vakar ilgstoši lasiju Remarka Melno obelisku. Protams, ēst gribas, taču ēdot ir grūti lasīt. Uz šo brīdi sev par brīnumu biju ieslēdzis TV kasti un tur drusku aprunāja Istabas pastkastīšu izstādi. Vaidzēja apskatīt. Dažas pastkastītes vienkārši lieliskas.

Tad devos mājās, uzcepu pelmeņus un sapratu, ka daudz kafija, tējas, pusfafrikāti, pēkšņas un smagas fisiskas aktivitātes savienājumā ar minimālu miega daudzumu un aktīvu ūdenspīpes pīpēšanu man radijušas sirds sāpes,bet varbūt man sāp plaušas. Grūti pateikt, bet šodien jāatpūšas

Debesis

Pamodos 6 no rīta. Atvēru acis. Pa logu pavērās spilkti tumši zilas debesi. Tādas vel nekad nebiju redzējis. Gribēju sniegties pēc kameras, bet aizvēru acis un tā arī neuztaisiju bildes.

Naži

Sapnis.

Sākumu atceros miglaini. Tas sākās Jūrmalas Pumpuru apvidū un rezultātā es bēgu, nokļūstot Jomas ielā netālu no Majoru kultūras nama. Tur mani ierauga sieviete, kura man seko un es dodos starp mājam, nonākot pie bērniem, kuri likās pazīstami un mocija, kādu ļaunu cilvēku. Es viņiem neintresēju. Zinot, ka man seko, drusku nogaidiju un pārlīdu pār sētu atgriežoties uz ielas, kamēr nesmu vel ieraudzīts. Esmu šķērs ielā un domāju, ka esmu jau aizbēdzis, bet tad no kādas mājas iznāca vīrietis garā melnā mētelī ar nazi un domu par manu nāvi. Esmu neapbruņots, bet atrodos patālu no viņa, pagūstu atrast asām malām, salokajamajam krēslam līdzīgu priekšmetu un jūtu, ka esam līdzīgos spēku samēros. Es atkāpjos, viņš tuvojas. Neizturu un, strauji iegriežot, metu savu lietu, taču viņš pieliecas un netrāpu. Saprotu, ka ir dirsā. Nazis, tiek iemests man kājā. Es nokrītu. No malas parādās mans draugs, nažu cīņā ar mēteļ vīru viņš to nāvējoši ievaino, bet tas viņu nogalina. Mēteļvīrs, lēni noasiņo. Es izvilcis nazi no kājas lienu prom, bet mani panāk meitene, kura man sekoja. Es pastos uz viņas skaisto seju un nespēju pacelt nazi pret viņu. Viņa izvelk asu skalpeli un, man nepretojoties, to iedur mugurā, tad velreiz un velreiz, taču sāpes nejūtu, jo saprotu viņas iemeslus.

Pamostos.

Kāpuriņš un citi sapņi

Naktī uz pirmdienu. 

Vakarā pastijos mazliet discovery, kurā rādija par kāpuru, kurā dzīvo citi kāpuri un ēd viņu, bet neaiztiek nevienu svarīgi orgānu, lai viņš varētu darīt savas lietas. Mazie kāpuriņi pietam veido 70% no lielā kāpura masas. Kād mazie ir gatavi viņi izdala fermentus, kas paralizē lielo un izgraužas ārā un sāk iekūņoties savos tīklos. Intresantākais ir tas, ka pēctam kad lielais ir atjēdzies viņš ar saviem tīkliem palīdz mazajiem un paliek pie viņiem lai tos aizsargātu no citiem plēsējiem, līdz nomirst no bada. Mazie lielā prātiņu ir sačakarējuši. 

Sapņa daļa. 

Redzu no malas. Šis pats kāpuriņš redzējis zirnekli un sāk staigāt ar kā zirneklis. Pēctam ierauga skudru. Redzu no kāpuriņa punkta lielu skudras galvu. Kāpuriņam rodas, kas līdzīgs, taču saglabājas kāpura skaistās krāsas. Tad sastop mazu čūskiņu, kura skasti lokās un nodomā Nez ko es pīpēju?

Kopš pēdējās filozofijas stundas un pāris zinātniskajiem rakstiem domāju par to, kā panākt spēcīgi baudāmu sajūtu, nelietojot apreibinošas vielas vai seksu. Cilvēki ir viegli ietekmējami.

Šodien saldā miegā nogulēju vairāk kā pusi no mācību stundām. Patiešām saldā miegā.

Pavasaris

Sākas ar ziemu, jeb rīta sapni.

Esmu latvenergo teritorijā blakus mājai. Tur visa zeme ir ledū. Notiek slidošana.Es teiiktu ir diezgan pavēs. Ja es to saku, tad tā arī ir. Slidojot vaidzētu palikt siltāk, bet šoreiz nē. Tad bija skaisās sapņu meitenes aina. Apskāviens un pamodos. Atveru acis. ''Skaids!'' Logs vaļā, esmu pamatīgi ietinies segā un muskuļi, tādi stīvi no aukstuma.

Pavasara dienas daļa.

Tā kā paēdu vācu valodas laikā, pusdienu starbrīdi aizvadiju ppi (pīpētava pāri ielai). Spīdēja saulīte un sildija mūs. Vienu brīdi pat karsēja. Sēdēju uz soliņa smēķēju cigarillu un izbaudiju sajūtu. Vienīgā velme ir sēdēt. Ejot uz ppi, doma bija neatgriesties skolā, tāpēc droši sēdēju tur vel pēc stundas sākuma. Beidzot saņemoties iet, gribēju paņemt mantas no skapīša un doties prom, taču noliku jaku un devos uz stundām. Nezinu kapēc tā izdariju, varbūt biju norēbis no pavasara sajūtas un nesapratu īsti ko daru. Turpmākos starpbrīžus devos arā elpot gaisu un sildīties saulē. Mazie dzīves prieciņi.

dzīve

Diena sākās nedaudz nepatīkami, bet cetīšos sekas labot vēlāk.

Vakar uzsināju, ka šodien jāpiedalas francisku dzejoļu skatīšanas pasākumā. Tad nu norīta 2 reizes izmēģinājām un devāmies uz turieni. Franču valodu zinu vel sūdīgāk par Vācu valodu, teiktu, ka pat pilnībā neko nesaprotu, bet ir vārdi, kuri līdzīgi daudzās valodās un šajā gadijumā tie bija kafija, cukurs un cigretes. Man nebija jārunā, bet gan jāattēlo dzejolī sacītais. Paceļam iemācijos darbību secību, jo mēģināt atpazīt tekstu būtu murgs. Mūsu uztāšanās bija beigu galā. Nācās dzirdēt daudz franciskus dzejoļus, bet pāc kāda laika sapratu, ka tiek skaitīti kādi 6 tikai. Dažiem gadijās aizmirst tekstu, par izrunu neņemos spriest - skanēja vienādi. Mūsu uznāciens uzliekam galdu krēslus sākam. Sākum daļu vel sapratu par kafiju un cigretēm, bet tad uz izjūtu cēlos kājās, itkā uzvilku cepuri un mēteli un gāju prom. Bija jāiet prom, bet ne, kā es to izdariju. Izgāju uzpīpēt un nācu atpakaļ, kad pēdējie dzejoļi bija jau noskaitīti. Izrādijās ka visu esmu izdarijis pareizi un laikā. Tagad citāts no ko Baibai nācās dzirdēt: ''Vienīgā atšķirība starp pēdējām divām uztāšanām bija tāda, ka otrais puisis palīdzēja novākt krēslus un galdu pēc uzstāšanās.''Pirms apbalvošanas vel daudz fraņču valodas, tāpat kā apbalvojot. Baiba saņēma kaut ko, bet ko!?? Vēlāk uzinājām, ka otrā vieta. Tad gājām ar franču valodas skolotāju bastot stundas uz čilī picu, iedzēru uzvaras alu un uzēdu omleti. 

Tur nācās rakstīt Angļu valodas kontroldarbu, pabeidzu nākamās vācu valodas stundas vidū. Vācuvalodā pārmaiņas pēc izdariju kaut ko. Uzrakstiju dzejoli vāciski.

Ich trinke Bier im Mai (Es dzeru alu maijā)

Noch zwei und drei (tad otru un trešo)

Plötzlich Messerstecherei (pēkšņi cīņa ar nažiem)

Und ich bin frei (un es esmu brīvs)

Sportā tomēr izdevās pēc skolotājas piedāvājuma pierunājāt cilvēkus spēlēt tautas bumbu. Mana mīļāka bērnības spēle. Tikai šoreiz tas notika pāri volejbola tīklam un ar divām bumbām. Pamatskolā vieglatlētikas treniņos spēlējam to visādos veidos un cik atceros ar cietāku bumbu ne kā šoreiz. Vismaz šādā veidā sportam pat ir jēga, nevis, kā kad klase spēlē volejbolu. Kāds tizli uzsit visi smejas, trāpa pa griestiem - smejas un parsvarā notiek stāvēšana uz vietas. Šoreiz patīkami izskraidijos.

Jāķeras pie parādiem.

pozitroni

Man radusies sajūta, ka paliek labāk. Pirms pāris dienām ievēroju cik sūdīga situācija ir valstī, palasot ziņu portālu rakstus. Un tomēr ekonomiskajā krīzē redzu vairāk pozitīva nekā negatīva. Varūt cilvēki beidzot sapratīs, ka vaig domāt un pirms kļūsti par ministru labāk izpildi IQ testu(iedvesma no filmas Religulous, laba arī citādi) Pozitīv - Esmu sācis dzert mazāk. Nē nevis mazāk, bet gribēju teikt retāk.  Mazāk nesanāk pareizi, jo kad dzeru, dzeru vairāk.

Citādi. Esmu vairāk pievērsies tējām un vakar pirmo reizi izmēģināju tēju ar pienu, agrāk mani tas biedēja, pat likās pretīgi, bet izrādijās pat ļoti baudāms. Turpmāk liešu pienu tējas krūzē biežāk, nezinu gan, cik labi tas iet ar tējām, ko nesmu vel mēģinājis nopienot, bet ir, pienā kaut kas ir.

Vel citādāk. Nekādi nebūtu uzinājis, ka man šodien ir nedzaudz paaugstināta tempretūra, ja nebūtu vakar uzsācis vienkāršas tabulas aizpildīšanu. Tempretūtra no rīta, vakarā, alkohols, miegs un pašsajūta. Vienīgā jēga šai lietai ir, ka gribas darīt kaut ko bez īpašas jēgas, tikai darīšanas pēc.

Sapnis par smilšu ceļu pari ezeram

Nosapņots kaut kad vasaras sākumā pagāršo gad. Atradu parakņājoties pierakstos.

Mēreni viļņi, kuri splūst ar veja paceltajām smiltīm no izplūdušā ceļa. Itkā viļņi pārietu smilšu ceļu, bet tomēr kājas sausas. Vējš no labās puses. Saules gaisma padara debesis pilnīgi dzeltanas un ļoti spožas. Ūdenī tās atstarojas. Sapnis sākas ezera vidū ar skatu uz smilšu ceļa galu. To nosauktu par ezeru, jo cik skats pavērās tālumā bija redzama tumšāka līnija, ko uztveru kā zemi ar kokiem. Man likās ka nebiju viens. Kaut kas tumšs bija blakus, bet nejau negatīvi tumšs. Ceļš līdz malai bija ātrs, lai gan sākotnēji šķita ka būs mūžīgs. Galā bija zaļi koki, krūmi. Ceļa galā smiltis turpināja ceļu iekšā zemē līdz zaļais bij apņēmis visu skatu. Un tur tālāk bija sapņa erotiskā daļa, kuru sīkumos neaprakstīšu.

Zemesvēža ceļojums uz Rīgu.

Zemesvēzis pirmo reizi savā mūžā brauca ar mašīnu, pēctam ar vilcienu. Angļu valodas uzduvumā - show and tell. Jau iepriekšējā dienā pārvietoju viņu uz mazāku plastmasas trauku iedevu burkānu un kāli un samitrināju zemi ceļojuma traukā. Tā Viņai bija jauna pieredz un drošvien arī neliela trauma, jo to tik daudz acis vel nebija redzējušas. Katru reizi, kad to apskatija vaidzēja izkratīties no zemes arā. Vienu reizi gandrīzvai izrāpoja no trauka. Nācas iesviest atpakaļ. Cilvēkiem izraisija visādas emocijas no uu cik jauks līdz Viņas nosaukšanai par sērgu un citos necienīgos vārdos. Klases audzinātāja prasija, kā es justos ja mani ieliktu tādā traukā un nēsātu apkārt. Ignorēju viņu. Ja kaķi tur dzīvoklī tas ir aptuveni tas pats pēc izmēriem un, ja kāds cilvēks ar dārzu būtu to atradis, visticamāk būtu nogalinājis uz vietas, tākā ceru ka pie manis Viņai ir labāk. 

Cilvēki drīkst būt tizli

Agri nācu mājiņās. Pavēru savas telpas durvis un pār mani nāca atklāsme. Šodien jutos miegaināks nekā citas dienas. Tas ka es kliedzu, lecu, krītu, smejos, dejoju neko vel neozīmē. Iekšēja miegainības sajūta. Atpakaļ pie atklasmes. Paliels brūns pleķis uz paklāja, kurš man lika acerēties vel miegaināko rītu, kurā rokas nespēja saturēt pilno kafijas krūzi. Pirmā doma pēc tā notikuma bija jāuzliek kautkas pa virsu, lai māte neliek tagad satīrīt, jo biju pārāk miegains.

Vēlāk pamodos jau uz Dienvidu tilta, pa kuru pirmo reizi braucu. Bija jaunuma smarža un manā stāvoklī nelikās pārāk šķībs.

Aizmirsu pateik, kapēc drīkstu būt tizls.

Jo tā ir intresantāk, ja dara.

Ierakstiju šodien tikai tapēc ka, man berzējās nobrāzumi no kritieniem un izdomāju novilkt bikses, lai vieglāk, bet tad neizdarijis to pilnībā  sāku sarunu internetā. Pēc kāda brīža sagribējās ūdenspīpi, bet folijs bija otrā istabas galā. Tad nu es sāku skriet. Das bum!! (blīšķis vāciski)

Miskaste

Miskaste parasti strauji piepildas līdz pašai augšai, bet kad tas ir noticis tā spēj vel ilgi ilgi stāvēt minimāli palielinoties kaudzes izmēram.

Jā

kad mani sagrieza. Sapnis

Reiz netik senos laikos. 

Mani sapnī sāka griest gareniski uz pusēm tā, ka seja un pakausis paliek katrs savā pusē.  Sāka no galvas un uz leju. Tiklīdz kā manas smadzenes bija uz pusēm man radās 2 apziņas un domu gaitas. To es jutu, bet grūti izsekot abām. Griešanas proces bija ļoti nesāpīgs, drīzāk pat baudāms. Tad, netiekot pāri jostas vietai, tas tika pārtraukts. Sabīdiju kopā savu ķermeni un tas saauga apakaļ, apziņas apvienojās, palika tikai gara rēta pāri visam ķermenim. 

Sapnis 4dienas rītā

Process sākas latviešu valodas klasē, kad jau tiko beidzas 1 no 2 stundām. Ir starpbrīdis un cilvēki gatavojas semināram par Regīnas Ezeras ''Aku''. Es turpinu lasīt ''Mīlas Verdzeni''., bet tad izdomāju,  ka varētu pastīties kādu  no mūzikas klipiem youtubā. Ar Ilzi pabīdam priekšējos krēslus uz apakaļu un apsēžamies uz zemes. Skatam un te pēkšņi Katrīna sāk stāstīt, bet ne klases priekšā, bet gan stāvot klases vidū un runājot cilvēkiem, kuri ir tur. Sapratu, ka vaidzētu izslēkt mūziku un tajā brīdī skanēja Avenue D - Do I look Like a Slut? diezgan paskaļi. Mēģinu nogriest winampā, bet neizdodas tad uz mūzikas centra - arī nekā, tad izrauju tumbu vadus, bet tas arī nepalīdz. Šis bija brīdis, kad sapratu ka tā īsti nav 'dzīve, bet gan sapnis. 

Katrīna norunā savu stāstāmo, tad Plaude sūta visus ēst. Atbīdu galdus. Beidzot izdodas izslēgt mūziku, taču klases aizmugurē kāds to ieslēdzis uz telefona. Plaude padusmojas, bet netiek tā lieta izslēkta. Manu mantu savākšana ievilkās. Klases beigās divi cilvēki Artūrs un Rihards no pamatskolas laikiem dejo tupus, sejai priekšā turot kādu ļoti samazinošu lēcu. Es pasmejos un turpinu vākt savas mantas. Tad Plaude dejas soļos aiziet līdz tam galam un saka, lai beidzot iet prom. Iekšā nāk jau nākamā klases ar daudz mazām meitenītēm.  Šķiet, ka beidzot esmu savācies. Rokās man bija ''Mazā izvirtuļa komplekts'', miniatūrs mans plaukts, pāris grāmatas un lielā krūze ar kafiju karstu.  Pasaku mazajām atā! atā! un dodos tālāk, cenšoties saturēt to visu rokās. Pēc bŗītiņa mēģināju izvilkt cigreti. Man izdevās, tikai viss pārējajs bija nokritis uz zemes un, kad cigrete jau kūpēja, pamaniju ka nemu īpaši pacenties ar iziešanu no skolas, esmu pie stundu sarakstiem blakus skolotāj istabai. pohuj. Visu atstāju un eju uz sprta zāli. 

Atklāju savas bailes no šaurām kāpnēm, kad tur pārvietojas daudz cilvēki. Es pārvietojos pa lampām, kas kartājās no griestiem, jo tur nav tāda pūļa, bet šeit es atkal satiku Matīsu, tieši tā pat kā sapnī kas man bija 15 minūtes agrāk. Mēs netikām viens otram garām. 

Tad es pamodos.

alus putas

Kā notiek izvēle starp diviem, trijiem vai vairāk variantiem,  ja beigās viss nonāk pie viena un tā paša rezultāta. Vai izvēlamies to, kas vieglāks, tūvāk, bet kapēc ne to kas drusku tālāk? Vai tas patiešām ir tik grūti izdomāt pie kura pisuāra pačurāt. Man reiz aizvakar prasija kas man patīk?

Šodien es to sapratu mežā.

Dzerot 8%tīgo igauņu alu Taurus un dzirdot, kā tā putiņas sprākst, sapratu ka nēsmu ieslēdzis mūziku, aa un kas vel svarīgāk, ka šo skaņu un cigrešu skaņu nesmu sen sadzirdējis. Sagribējās mieru un klusumu.

Īpašā diena

Nokārtoju autoskolas braukšanas eksāmenu ar 1 reizi un salīdzinoši minimālu ieguldijumu šai procesā, nu ja neskaita to gandrīz gadu, kopš pēdējās mācību braukšanas stundas, kuru pavadiju tikai domājot, ka vaidzētu likt teoriju kaut kad. Braucienā 1 punkts par maldināšanu. Likās, ka priekšā jau krustojums, kurā vaidzēja nogriesties, bet izrādijās, ka tomēr nebija. Pamaniju tikai kad, biju jau ieslēdzis pagriezien spīdekli.

Tā, esmu alkoholiķis,  jo tas nedēļas nedzeršanas plāns neizdevās. 7dienā iemalkoju alu.  Neuzrakstiju agrāk, jo  bija slinkums rakstīt.

Uztaisiju demo versiju atmiņu kladei. Cilvēkos ir atsaucība. Pozitīvi. Ir nodota pildīšanai.

Diena piektā

- Ati, kur tu biji 4dien ķīmijas kd.  laikā?

- DONORĒT ( vārds no uģa vārdnīcas, orģinālā bija nodot)  asinis.

- Asinis jānodod kd laikā? Nevar nodot citreiz?

- Asinis var nodot jebkad!

- Kas tev tas nav svarīgi? (par kd)

- Jā, man ir svarīgi ziedot asinis!

- Tev būs n/v!!!! Tas vel tur nav, bet nokārtošu.

- OK, lieciet.

- Būs...

- lieciet.

Vēlāk klases stundā

- Kurš filmēs?

- (novēršos no sava smieklīgā bērnības atgadijuma - varnas, kurai kuņģī piens - un paceļu galvu, lai pastītos apkārt)  Jā, labi es to darīšu. (klusi)

- Ko, skaļāk?

- oki darīšu to, tikai dodiet man ko filmēt.

- ...

- ...

- Varbūt tomēr neielikšu tev n/v, filmēšanas dēļ.

Lietas nokārtojas pašas no sevis.

Kādu laiciņu, visu vakara pusi, pavadiju Preses bārā un Space dogā. Tikai 2 reizes bija jāpieceļas, pirmā, lai ietu prom no PB, otrā lai no SD. Smēķēju tikai pasīvi. A jaa un derības par nesmēķēšanu tika atceltas,  bet tas man netraucē.

Roltoni2

Apkopoju meneša tēriņus. Nav iekļautas tādas lietās kā komunālie, apģērbs, ēdiens mājās(parasti -brokastis, vakariņas, naksniņas), zobupasta, šampūns, zobudiegs, ziepes, higēniskā lipstick, grāmatas, teātris, Alus, ko man uzsauc, benzīns rīta transportam, folija, sveces, vīraka.

 Secinājumi. Ja es nedzertu un nepīpētu, es ietaupītu gandrīz pusi savas naudas. 

Nākamā nedēļa sanāk tīri bez alus un cigretēm, tātad pīpēšu ūdenspīpi un dzeršu kvasu.

modernizācija last.fm

Artist and track spelling auto-correction. Sen jau gaidiju šādu lietu.

diena divi

Visu dienu nesmu dzēris un smēķējis. Jūtos labi. Kad blakus smēķēja gribējās kādu dūmu, bet spēju pretoties. 

Vakar lielu daļu dienas sēdēju PB. Sapratu, ka cigretes smird un piesūcina drēbes ar šo smaku. Lai tiktu no tās vaļā, viss tikai mazgāts, arī šales un cimdi un šlipses, kuras parasti nedodu mazgāt.

Manos krājumos ir 4 cigrets un 4 aliņi.

1. diena

Fail!!!  Izlēju asinis un jau dzēru pirmo, tad otro alu un smēķēju savas, tad citas cigretes. 

Nolēmu sākt ar nākamo dienu. Cigrešu lietā iznāca saderēt uz 2 nedēļu atturību.

rejuvenescence

Atkal radās doma par bez alkohola un cigrešu nedēļu, redzot nodzērušos pārīšus. Otrajā no diviem vakardienas gadijumiem, glīta krieviski runājoša sieviete uz ielas man lūdza, lai palīdzu tai nomierināt savu ''pārāk jautro'' vīrieti un aizvedu viņu līdz dzīvoklim. Vismaz tā es nopratu ar savām niecīgajām krievu valodas zināšanām. Es pagāju garām, vienkārši negribēju iesaistīties, jo pats ar biju iedzēris un manī ir bailes no palieliem krievvalodīgiem cilvēkiem. Negribas nodzerties. Viņi drošvien ar negribēja.

Cigretes arī sev aizliedzu, jo sapratu, ka daru tikai lai apmierinātu velmi pēc nikotīna un patīkamāka sajūta rodas, ja tas kādu laiku nav darīts. 

Asiņu noliešana cerams ir labs veids, kā iesākt šo nedēļu.

Citas lietas:

• vel nesen Zemesvēzis bija dzīvs,
• mācos spēlēt trompeti(daru to patstāvīgi),
• sapņi daudz, īsi un aizmirsti.

Atkarība

Cilvēki beidzōt saprata, ka pēc vieniem sūdīem noteikti nāks citi, nevis tikai puķes un šņabis. SASPIEŽAMIES VISI CIEŠĀK UN RAŽOJAM BĒRNUS. 

Annu ietekmē. Nez vai tiek vel radītas tās kladītes ar jautājumiem like Kāda ir tava mīļākā kaķu suga? vai Ko tu darītu, ja pēkšņi sastaptu lidojošo zīloni Dambo? Nau īsti tādi kontekti ar mazajiem mūsdienu bērniem, kuri jau pavisam noteikti dzirdot frāzi ''parastais telefons'' saprastu to kā Mobilo. Kad es vel biju jauns paris tādas aizpildiju, bet man tas likās tā pastulbi. Būtu intresanti izlasīt, kādu no šim kladītēm, ko esmu aizpildijis tikai neatceros, kas man viņas deva. Būs, tāda pašam jāuztaisa, un jādod mazajiem alhoholiķiem viņu aizpildīt.

Roltoni

Sakarā ar ekonomisko krīzi veicu nelielu pētijumu ''Kur pazūd mana nauda''. Sanāk iztērēt vairāk nekā iegūstu, bet krīzes burka visu nokārto. Pirmās nedēļas rezultāti.

nolife

Es nebiju miris vai svešās zemēs,tikai cīnijos ar vietējajiem uguns spļāvējiem pūķiem from aut of seice.

Prieciņam.